Iespējams jau nākamajā nedēļā parlaments pieņems likuma izmaiņas, kas paredz saukt pie kriminālatbildības šoferus pusotras promiles reibumā. Plāno, ka ceturtdaļa, bailēs no atbildības, savu netikumu atmetīs. Atlikušo daļu sodīs – daudzi būs probācijas dienesta klienti. Tomēr, vai šāds sods panāktu iecerēto?

"Skaidrā prātā es saprotu, ka, jā, tas ir slikti braukt reibušam, bet tad, kad es iedzeru vienu glāzīti, manī notiek kāds mehānisms, kas atslēdzas. Un es vairs nespēju sevi kontrolēt. Tad es sāku domāt, ka es nekur tālu nebraukšu, braukšu pa kādiem grunts ceļiem. Nekas jau slikts nenotiks. Daudzi tā dara."

"Nekas jau slikts nenotiks," tā domāja Arnis, kas par braukšanu dzērumā zaudēja autovadītāja apliecību. Reibums tolaik bija lielāks par pusotru promili. Autoavāriju viņš neizraisīja, taču potenciāls bija – grādīgā ietekmē šofera krēslā sēdās arī pēc tiesību atņemšanas. "Daudzi tā dara," tobrīd tā vīrietis sevi iedrošināja. Un daudzi Latvijā diemžēl tā arī dara.

Jau ne reizi vien tiek piesaukta drūmā statistika – ik gadu aptuveni trīs ar pusi tūkstoši autovadītājus pieķer reibumā. Lielākajai daļai – vairāk nekā diviem tūkstošiem, alkohola koncentrācija asinīs ir virs pusotras promiles.

Diennaktī ziņas par pieķertiem dzērājšoferiem ir vairāk nekā viena. Diemžēl arī nelaimes gadījumu netrūkst. Kā piemēram gada sākumā ziņa par nelaimi Pļavniekos, kur pēcpusdienā uz gājēju pārejas vīrietis bez autovadītāja apliecības teju trīs promiļu reibumā notrieca meiteni, viņas māti un vecmammu. Meitene gāja bojā. Pērn 803 dzērājšoferi bija iesaistīti ceļu satiksmes negadījumos, kuros traumas guva 252 cilvēki, bet bojā gāja 11. Šī gada statistika vēl nav apkopota.

Ja šoferis dzērumā izraisījis avāriju, kurā cietis vai bojā gājis cilvēks, viņu sauc pie kriminālatbildības, kā arī, ja persona bez tiesībām auto vadījusi reibumā.

Šī brīža likums paredz, ka autovadītājiem reibumā virs 1,5 promillēm piemērojams naudas sods un tiesību atņemšana uz pieciem gadiem. Līdz 2020. gada jūlijam dzērājšoferus arī administratīvi aizturēja. No tā atteicās, jo tas bija par dārgu valstij. Vairs nepiedāvājot izgulēt dzērumu, paredzēja bargākus naudassodus un tiesības atņēma uz ilgāku laiku. Taču tas cerības par mazāk dzērājšoferiem uz ielas neviesa.

Pieķertie šoferi zaudētās tiesības pēc laika atjauno. Valsts policija saka, ka bijušas situācijas, ka par braukšanu dzērumā vienam cilvēkam tiesības ne reizi vien atņemtas. Piemēram, Ceļu satiksmes drošības direkcija norāda, ka pagājušajā gadā tiesības atjaunoja 1140 vadītāji, kuriem par braukšanu reibumā tās atņēma. Savukārt šogad – līdz šim vadītāja apliecību atjaunoja vairāk nekā tūkstotis autovadītāju – aptuveni 70% no tiem ir bijušie dzērājšoferi.

Politiķi likumprojekta anotācijā atzīst, ka šī brīža sods nesasniedz mērķi, tāpēc šobrīd parlamenta dienaskārtībā ir kriminālatbildības noteikšana šoferiem, kuri brauc vairāk nekā pusotras promiles reibumā. Par to jau diskutēts gadiem. Līdz lēmumam nenonāca, rodot attaisnojumu, ka bargs sods domāšanu nemaina. Taču policija uz kriminālatbildības noteikšanu norādīja jau sen, minot kaimiņus Lietuvā, kur kriminālatbildība problēmu risina.

Satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis par plānoto kriminālatbildību dzērājšoferiem saka: „Sodi var būt bargāki, ja vien ir kāds, kas tos piemēro.” Irbītis strādā ar cilvēkiem, kas, pēc tiesību atņemšanas par braukšanu dzērumā, vēlas atgriezties satiksmē. Šie šoferi parasti sakot, ka nav jutuši policijas klātbūtni, tāpēc brauca reibumā, stāsta Irbītis.