Apmēram 50 kaimiņu vārdi, uzvārdi, personas kodi, informācija par īpašumu, vai tas ir ieķīlāts, vai iegādāts hipotēkā, vai cilvēki ir šķīrušies un dalījuši īpašumu – šāda informācija kā uz delnas redzama kādai iedzīvotājai, kura uzrunāja Latvijas Radio.

Viņu pamatīgi samulsināja fakts, ka, pieprasot Zemesgrāmatas apliecību par kopīpašumu, tajā tiek sniegti dati ne tikai par viņu, bet par visām kopīpašuma personām, līdz ar to iznāk gluži kā pa atslēgas caurumu ielūkoties citu personu datos. Vai Zemesgrāmatas apliecībā par kopīpašumu personas datu nonākšana trešās personas rokās ir tiesiska un vai ir iespēja kā ļaunprātīgi izmantot šo informāciju?

 „Man rokās ir Zemesgrāmatas. Man pieder dzīvoklis un pagraba telpa, kas atrodas nama “-1 stāvā”. Tur ir stāvvietas un pagraba telpas, kas paredzētas velo novietnēm,” stāstīja Kristīne, ar kuru Latvijas Radio tikās viņas dzīvoklī. Sievietes vārds un viņas balss šim rakstam pievienotajā ierakstā ir mainīti. Kristīne īpašumu iegādājās 2015. gadā, un toreiz Zemesgrāmatā pieprasīja apliecību par īpašumiem – gan par dzīvokli, gan par pagraba telpu, kas ir kopīpašums ar citiem šī nama iedzīvotājiem. 

Taču šogad decembrī Kristīne mainīja uzvārdu, un līdz ar to jaunā identitāte bija jāmaina arī visos dokumentos, tostarp Zemesgrāmatā. Kristīne Zemesgrāmatā pieprasīja jaunu apliecību par piederošajiem īpašumiem. Kristīne atvēra internetā Zemesgrāmatas mājaslapu un sāka meklēt, kā to visu var nokārtot.