Zemkopības ministrijas budžets nākošgad būs 770 miljoni eiro, no kuriem 55 piešķirti papildu prioritātēm. Lai arī lielāko daļu no ministrijas kopējā budžeta veido valsts līdzfinansējums Eiropas projektu īstenošanai, tomēr lauksaimnieku organizācijas vērtē, ka tas jāpalielina. Savukārt papildu nauda jātērē zaļo iepirkumu un pesticīdu lietošanas stingrākai kontrolei, kā arī zinātniskiem pētījumiem.

Līdz ar Eiropas fondu pārejas posmu, šogad bijis krietni zemāks lauksaimniecības projektu valsts līdzfinansējums un līdz ar to arī Zemkopības ministrijas kopējā budžeta summa ir mazāka. Nākamgad nozares budžets dubultots, un piešķirta nauda arī papildu prioritātēm. To plānots tērēt lauksaimniecības izglītības iestāžu infrastruktūrai, pārtikas un veterinārās uzraudzības stiprināšanai, meliorācijas sistēmu sakārtošanai, kā arī darbinieku algu palielināšanai nozares iestādēs.

Zemkopības ministrijai papildu prioritātēm nākamā gada budžetā piešķirti 55 miljoni eiro. No tiem 50 miljoni paredzēti ministrijas nozaru infrastruktūras pilnveidošanai.

Ministrijas padotībā esošo iestāžu darbinieku algu palielināšanai paredzēti trīs miljoni eiro. Tikmēr pārtikas un veterināras jomas uzraudzībai papildu ierēķināts vairāk nekā miljons eiro un ap 200 tūkstoši eiro - zaļā publiskā iepirkuma pastiprinātai kontrolei.

Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas ieskatā kontroles jomā bez pieminētā prioritāri jāveicina lauksaimniecības pesticīdu lietošanas uzraudzība saimniecībās. Organizācijas vadītājs Gustavs Norkārklis vēl papildina, ka arī valsts līdzfinansējums Eiropas projektiem ir jākāpina.

Zemkopības ministrijā vēl norāda, ka gaidāmajā gadā palielināts valsts atbalsts subsīdijām no 9 uz 15 miljoniem eiro, kur īpašu uzmanību ciltsdarba programmā sola pievērst Āfrikas cūku mēra skartajai cūkkopības nozarei. Tāpat no trīs uz četriem miljoniem eiro palielināts valsts atbalsts mazajiem lauksaimniekiem. Zemnieku saeimas pārstāvis Mārtiņš Trons, vērtējot jauno nozares valsts budžetu, Zemkopības ministrijai pārmet diskusijas trūkumu par prioritātēm.

Latvijas Meža īpašnieku biedrības vadītājs Arnis Muižnieks nākamā gada nozares budžetā kā būtisku izceļ Valsts meža dienesta darbinieku atalgojuma palielināšanu un meža platību datu bāzes modernizēšanu.

Arī Muižnieks klāsta, ka jāpalielina valsts līdzfinansējums Eiropas projektiem, kas mežsaimniekiem ir būtiski jaunaudžu kopšanā un neproduktīvo audžu nomaiņā, kā arī jāparedz finansējums pētniecībai, kas palīdzētu sasniegta Eiropas zaļos mērķus dažādās lauksaimniecības jomās.

Vēl no Zemkopības ministrijas budžeta aptuveni pus miljons nākošgad atvēlēts notekūdeņu monitoringam Covid-19 un citu riska faktoru uzraudzībai un kontrolei.