Zinātņu akadēmija izvirzījusi 12 nozīmīgākos pērnā gada zinātnes sasniegumus Latvijā. Nozīmīgi sasniegumi gūti vēža izpētē, izstrādāti risinājumi ēku siltuma zudumu samazināšanā. Laureātu vidū arī zinātnieki, kuri modelējuši ekonomiskos procesus, lai uzlabotu Latvijas konkurētspēju, kā arī pētnieki meklējuši risinājumus augu noturībai pret kaitēkļiem un slimībām. Tāpat veikti apjomīgi pētījumi par Latvijas kultūrai un vēsture nozīmīgiem jautājumiem un personībām. Stāsta par kādu Latvijā radītu bakteriālās rezistences risinājumu un robotu, kas uztver žestus un pieskārienus.

Latvijas Organiskās sintēzes institūta ķīmiķi kopā ar Oksfordas Universitātes un vairāku Eiropas zinātnisko institūciju pētniekiem pēc vairāku gadu darba atklājuši jaunu savienojumu klasi – indolilkarboksilāti, kas palīdzēs apkarot cilvēcei tik ļoti aktuālo bakteriālo rezistenci. Jaunais medikaments, kam priekšā vēl klīniski pētījumi būs izmantojams kombinētās terapijas veidā. Proti, lietojot jaunizveidotās palīgvielas ar medicīnā plaši jau izmantotajām antibiotikām, tiks nomākta baktēriju rezistence, stāsta Organiskās sintēzes perspektīvo tehnoloģiju laboratorija vadītājs Edgars Sūna.

Minētā bakteriālās rezistences apkarošanas koncepcija nav jauna, taču jaunā terapijas pieeja izstrādāta cīņai ar īpaši bīstamiem mikroorganismiem, kuri ir nejūtīgi praktiski pret visām medicīnā izmantotajām zālēm. Edgars Sūna turpina, ka pret konkrēto enzīmu klasi līdz šim nav bijušas iespējas cīnīties. Organiskās sintēzes institūta komanda pie savienojuma izstrādes darbojās vairākus gadus.

Savukārt Elektronikas un datorzinātņu institūts kā vadošais partneris kopā ar Beļģijas, Vācijas un Austrijas kolēģiem aizvadītajos gados rūpīgi strādājis pie unikāla viedā robota dažādu industriālo jomu vajadzībām. Zinātniskais asistents Pēteris Račinskis rāda iekārtu, kas pilda roku funkciju pie speciāla darba galda pārcilājot dažādus iepakojumus no kastes. Dažus iepakojumus robots pārcilā piesūcot tos vakūma uzgalim, citus ar satveršanas "ķepu".

Projektā radītajam robotam ir attīstītas redzes, jušanas un cilvēka žestu saprašanas spējas skaidro pētnieks Jānis Ārents.

Institūta direktors un vadošais pētnieks Modris Greitāns norāda, ka industriālās robotikas risinājumi patlaban ir dārgi, taču nākotnē kļūs arvien pieprasītāki. Turklāt konkrētais robots palīdz saīsināt robota apmācības laiku, pielāgojot to jauniem uzdevumiem.

Kopumā Zinātņu akadēmijas gada sasniegumu konkursā izvērtēti 55 pieteikumi dabaszinātnēs, medicīnas un veselības zinātnēs, materiālzinātnēs un inženiertehniskajās zinātnēs, humanitārajās, mākslas un sociālajās zinātnēs, kā arī lauksaimniecības un meža zinātnēs. Zinātnes sasniegumu apbalvošanas ceremonija noritēs februārī.