Turpmāk arī zivju audzēšanas saimniecībām daļēji segs apdrošināšanas polišu izmaksas. Līdzīgs atbalsts apdrošināšanai pret nelabvēlīgiem laika apstākļiem vai citiem riskiem jau ilgstoši ir lauksaimniecības nozarē, bet zivsaimniekiem tāds nebija pieejams. Nozare prognozē, ka tas mazinās arī kopējās saimniekošanas izmaksas un ļaus veiklāk attīstīties, lai Latvijas zivjaudzētāji vairāk konkurētu arī eksporta tirgos, kur šobrīd nonāk vien neliela daļa no izaudzētā.

Zivju audzētājiem pieejams jauns atbalsts apdrošināšanas polisēm, kas sedz tādus riskus kā nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, dabas katastrofas, uguns, pēkšņas izmaiņas ūdens kvalitātē vai ražošanas iekārtu traucējumi, kā arī zivju slimības.

Pārtikas un veterinārajā dienestā reģistrēti vai atzīti akvakultūras nozares uzņēmumi var pieteikties daļējai polišu izmaksu segšanai Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā sistēmā stāsta Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta vecākais eksperts Kristaps Pilskalns.

Zivju audzēšanas uzņēmums "W-4" audzē zivis ap 120 hektāru platībā Jaunjelgavas pusē. Sezonā izaudzē līdz 20 tonnas zivju, lielākoties karpas. Lai arī pieprasījums pēc svaigām zivīm saglabājas augsts, saimniecības pārstāvis Lauris Vāvers stāsta, ka pēdējos gados nav trūcis izaicinājumu, īpaši pieaugot zivju barības graudu cenām. Šis ir atkopšanās gads un zivju audzētājs vērtē, ka jaunais atbalsts palīdzēs mazināt kopējās izmaksas, jo līdz šim nozarei apdrošināšanas iespējas ir ierobežotas un dārgas.

Uzņēmums savu produkciju realizē tikai vietējā tirgū un pārsvarā zivis izpērk mājražotāji, kas gatavo kūpinājumus. Arī kopumā nozare Latvijā lielākoties svaigas zivis realizē vietējā tirgū un vien ap 10% tiek eksportēti Baltijas valstīs, lēš Latvijas zivju audzētāju asociācijas izpilddirektors Mārcis Ziņģis. Viņš norāda, ka patlaban vietējie akvakultūras uzņēmumi realizē vēl zem 1000 tonnām produkcijas gadā, bet, viņaprāt, nozare tuvākajos gados attīstīsies un izaudzēto zivju apjoms pieaugs.

Zivju audzētāju asociācija norāda, ka Latvijā kopumā reģistrēti vairāki simti akvakultūras uzņēmumu, bet ekonomiski aktīvas patlaban ir ap 50 saimniecības. Jaunajam apdrošināšanas atbalstam no Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda pieejami 3 miljoni eiro līdz 2027. gadam.