Gruzijas parlamenta vairākums šonedēļ galīgajā lasījumā apstiprināja pretrunīgi vērtēto „ārvalstu aģentu” likumprojekts. Tā pretinieku vērtējumā tas līdzinās likumam Krievijā, ko izmanto vārda brīvības ierobežošanai. Cilvēki turpina protestēt pret šo likumu. Valsts prezidente Salome Zurabišvili solījusi uzlikt tam veto, bet skaidrs, ka valdība to pārvarēs.

Rihards Millers sarunājās ar portāla „Open Caucasus Media” līdzdibinātāju un direktoru Dominiku Cagaru, lai saprastu, kāpēc Gruzijas valdība virza šādu likumu, kāds šajās dienās ir protestētāju noskaņojums un kas sagaidāms nākotnē.

Kāpēc Gruzijas valdība tieši tagad virza ārvalstu aģentu likumu, par spīti sabiedrības pretestībai un dažādu ārvalstu amatpersonu brīdinājumiem?

Dominiks Cagara: Ir daudz diskutēts par to, kur meklējamas saknes šā brīža Gruzijas valdības kursam, jau sākot ar Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Izskatījās, ka Gruzijas valdība maina savu uzticību no Rietumiem vairāk uz Krievijai simpatizējošu nostāju. Arī ar pirmo ārvalstu aģentu likumprojekta versiju, kas tika skatīta nedaudz vairāk kā pirms gada. Sākotnēji mulsumu radīja tas, ka opozīcija Gruzijā ir ļoti vāja. Mums šoruden ir vēlēšanas, un izskatījās, ka nav nopietna sāncenša „Gruzijas sapņa” varai. Izskatījās, ka viņu uzvara bija gandrīz vai garantēta. Šis likums patiešām mobilizēja sabiedrību pret to. Lielākā daļa gruzīnu ir pret šī likuma pieņemšanu. Tāpēc jautājums ir tieši vietā – kāpēc tam ir jānotiek?

Es biju ļoti attālināts no visu veidu sazvērestību teorijām vai mēģinājumiem likt daudz svara Krievijas ietekmei Gruzijas iekšpolitikā. Man liekas, ka Kaukāzā šis vienmēr ir bijis ļoti pārvērtēts. Ir tik daudz lietu, kas notiek ļoti dabiski. Gruzīnu, armēņu, azerbaidžāņu rokās ir visas rīcības iespējas. Ne visu vajag vadīt Krievijai. Bet aizvadīto divu gadu laikā redzam skaidru Gruzijas valdības ievirzi sekot ļoti konkrētiem Krievijas ārpolitikas mērķiem. Ja tuvāk pētām viņu vēstījumus, dezinformācijas taktiku, propagandu – tie ir tie paši saukļi, ko izmanto Krievijas propaganda gan valsts iekšienē, gan ārpus tās. Līdzīgs ārvalstu aģentu likums nesen tika ieviests Kirgizstānā. Krievija uzstāj uz līdzīga likuma ieviešanu daudzās citās valstīs un reģionos. Mūsu reģionā Abhāziju – separātisko Gruzijas reģionu, faktiski neatkarīgu – cenšas piespiest pieņemt tieši šādu pašu likumu, pret kuru, neskatoties uz lielu Krievijas ietekmi vai reizēm tās faktisku kontroli, iebilst abhāzi.

Redzot politiķu paziņojumus, policijas vardarbību, aktīvistu iebiedēšanu, draudu zvanus, cilvēku piekaušanu, noziedznieku uzbrukumus cilvēkiem viņu mājās, gluži kā tas bija Ukrainā Janukoviča valdīšanas laikā – vienīgā lieta, kas man nāk prātā, ir, ka Gruzijas valdība ir gatava šķirties ar Rietumiem, vai jau teikt „nē” eiroatlantiskajai integrācijai un uzņemt kursu ciešākām attiecībām ar Krieviju.