Baltkrievu žurnālisti Anastasiju Zahareviču pērn divas reizes aizturēja policija saistībā ar darbu protestos. Kopš decembra jaunā žurnāliste ir Latvijā un šobrīd dzīvo patvēruma meklētāju centrā. Sarunā plašāk par žurnālistu darbu Baltkrievijā, par apstākļiem apcietinājumā, par Anastasijas ceļu uz Latviju un kaimiņvalsts nākotni.

Baltkrievu žurnālistei Anastasijai Zaharevičai ir 28 gadi, pirms aizvadītā gada prezidenta vēlēšanām viņa strādāja par neatkarīgu žurnālistu dažādos medijos. Veidoja reportāžas baltkrievu neatkarīgajam portālam "tut.by", arī Spānijas ziņu aģentūrai EFE. Viņas tēmu lokā bijušas sociālās problēmas, sieviešu tiesības, urbānisms, ekoloģija, kā arī mediju ētika. Anastasijas dzimtā pilsēta ir Bresta, Polijas pierobežā, bet pēdējā laikā viņa dzīvoja un strādāja Minskā.

"Tā bija parasta neatkarīga žurnālista dzīve. Reizēm diezgan aizraujoša – ceļojumi, teksti, tikšanās, draugi. Es īrēju nelielu, bet ļoti mājīgu dzīvokli Minskā. Viss bija labi," stāsta Anastasija Zahareviča.

Kā liela daļa neatkarīgo žurnālistu augustā viņa sāka ziņot vietējiem baltkrievu medijiem arī par iedzīvotāju protestiem pēc Aleksandra Lukašenko ievēlēšanas. Taču lielākoties par Minskā notiekošo Anastasija ziņoja kādai spāņu ziņu aģentūrai. Žurnāliste atminas, ka līdz ar protestiem daudziem ārvalstu žurnālistiem liedza iebraukšanu un vietējie sāka informēt par protestu norisi pasaules medijiem. Viņu pirmo reizi apcietināja 5. septembrī protestu laikā par it kā video kameras zādzību.

Žurnālisti gan aizveda arī uz aizturēšanas centru un apcietinājumā paturēja septiņas dienas. Viņa stāsta, ka ilgāku laiku strādājot nemitīgu protestu un vardarbīgu sadursmju vidē katram žurnālistam Baltkrievijā attīstījies instinkts, kas signalizē par briesmu tuvošanos. Pirmajā viņas aizturēšanā gan viņu iepriekš brīdinājusi kāda kolēģe.

Pēc diviem mēnešiem 5. novembrī Anastasiju Zahareviču, ignorējot faktu, ka viņa ir žurnāliste, apcietināja vēlreiz par dalību protestā un policijas rīkojumu neievērošanu. Šoreiz viņu turēja ieslodzījumā 15 dienas. Otrā aizturēšana jau bijusi biedējošāka, jo šoreiz tie bija pieci īpašās vienības Baltkrievijas nemieru policijas pārstāvji formās.

Pēc atbrīvošanas no jau otrā ieslodzījuma baltkrievu žurnālistes darba devējs ieteica viņai izbraukt no valsts nelielā atpūtā. Ap to laiku Nastu atkal sāka meklēt policija zvanot jau viņas vecākiem. Pēc apcietinājumā gūtajām psiholoģiskajām traumām žurnāliste apmeklēja psihologu, kas arī ieteica uz laiku pamest valsti. Rezultātā viņa savāca divas somas un paslēpās pie draudzenes līdz brīdim, kamēr Latvija izsniegs vīzu. Savukārt izkļūšana no Baltkrievijas bija laimes spēle.

Anastasija Latvijā ir kopš decembra, sākumā viņa dzīvoja pie kādas brīvprātīgās mājā pie jūras un, kā pati saka, vienkārši beidzot izgulējās bez nemitīgas trauksmes sajūtas. Savukārt kopš janvāra baltkrievu žurnāliste dzīvo patvēruma meklētāju centrā Muceniekos. Braucot uz Latviju Anastasija bija pārliecināta, ka šeit pavadīs tikai pāris nedēļas, ka nenāksies lūgt patvērumu un kārtot bēgļa statusu.