1259 eiro uz vienu ģimenes locekli – šādi ienākumi, pēc iedzīvotāju domām, mēnesī būtu nepieciešami, lai savu mājsaimniecību varētu pieskaitīt vidusslānim. Par tādiem sevi atzīst 40% Latvijas iedzīvotāju, 1,3% iedzīvotāju sevi uzskata par turīgiem, bet trūcīgo mājsaimniecību skaits palielinājies līdz 13%. Lielāks optimisms nekā Latvijā valda Lietuvā un Igaunijā, kur attiecīgi 58 un 55% iedzīvotāju sevi pieskaita vidusslānim.

"Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa vērtē, ka gadskārtējais pētījums, kurā iedzīvotāji novērtē savu finansiālo situāciju, raksturo arī ekonomikas kopējo situāciju.

Latvijas universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Priede vērtē – tam, ka vidusslānis Latvijā nedaudz, bet samazinās, ir objektīvi iemesli.

Vidusslāni raksturo ne tikai ienākumu līmenis, bet arī tas, ko ar šiem ienākumiem iespējams izdarīt un visbiežāk tiek minēts nekustamais īpašums, spēja segt visus obligātos ikmēneša maksājumus, iespēja vismaz reizi gadā nedēļu ilgs ceļojums uz ārvalstīm, kā arī iespēja izmantot privātās un maksas medicīnas pakalpojumus. RSU Sociālo zinātņu fakultātes docētājs, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks vērtē, ka mājsaimniecību finansiālās situācijas pašnovērtējums arī norāda uz nevienlīdzības sajūtu.

Latvijas universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Priede vērtē, ka vidusslānis ir sabiedrības mugurkauls.

Pēc aptaujāto iedzīvotāju domām - lai vidusslānis Latvijā augtu, jāsamazinās dzīves dārdzībai un nodokļiem, valstij jāveicina uzņēmējdarbība un jāmazina nevienlīdzība.