Ukrainā jau trešo gadu turpinās Krievijas uzsāktais karš, tikmēr Latvijas veikalos joprojām var iegādāties agresorvalstu pārtikas produktus, dzērienus un citas preces. Jau gada sākumā pētījām veikalu plauktus un tagad, veicot atkārtotu izpēti secinām, ka lielas izmaiņas nav notikušas un tie tirgotāji, kas šī preces tirgoja iepriekš, turpina to darīt joprojām. Atbildīgā – Zemkopības ministrija – turpina darbu, lai noteiktu paaugstinātus ievedmuitas tarifus plašākam Krievijas un Baltkrievijas produktu klāstam.

Vairāku veidu Krievijā ražotās tējas, sausās zupas, dažādas garšvielu mērces, saulespuķu sēklas, adžika – tie ir tikai daži no produktiem, ko piedāvā veikalu tīkls „Mego”. Turpat citos plauktos var atrast Baltkrievijā ražotus gaisa atsvaidzinātājus, bet dzērienu plauktos – stiprās dziras. Rīgā joprojām darbojas vairāki Baltkrievijas preču tirdzniecības centri, piemēram, Iļģuciemā tirgo kosmētiku, Maskavas rajonā – šņabi, zefīrus un citus produktus, bet Centrāltirgū – baltkrievu apavus. Arī zemo cenu veikali „Mere” piedāvā šo valstu preces.

Jautāju „Mego” vadībai, kāpēc joprojām veikalos ir agresorvalstu preces. „Mego” mārketinga nodaļas vadītājs Aleksandrs Afanasjevs skaidro, ka uzņēmums uzreiz pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā sācis pārskatīt Krievijas un Baltkrievijas preču sortimentu un veicis izmaiņas preču un piegādātāju klāstā. Piegāžu līgumi ar abu valstu piegādātājiem esot pārtraukti un šobrīd notiek darbs pie tā, lai atlikušajām šo valstu precēm atrastu aizstājējproduktus.

Krievija joprojām ir to valstu pirmajā desmitniekā, no kurienes ievedam dažādas pārtikas preces, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes dati. Piemēram, šogad no Krievijas ievesti dzērieni gandrīz divu miljonu eiro vērtībā, kakao un kakao izstrādājumi par 750 tūkstošiem, gatavās mērces un garšvielu maisījumi par 368 tūkstošiem eiro. Kopumā pirmajos septiņos mēnešos ievesti pārtikas rūpniecības ražojumi par vairāk nekā 81 miljonu eiro, bet pērn kopumā – par 106 miljoniem eiro.

Tajā pašā laikā no Baltkrievijas šogad ievesta pārtika par 12 miljoniem eiro, bet pērn kopumā ievestās pārtikas kopvērtība pārsniedza 20 miljonus eiro un tā lielākā importa vērtība pēdējo 20 gadu laikā. Visvairāk ievestas pārtikas rūpniecības atliekvielas un gatavā lopbarība, dzērieni un cukurotie konditorejas izstrādājumi.