Latvijas radio lietotnes logo


Es ar bailēm nenodarbojos! Tā par savu aktīvo dzīves veidu saka priekulniece Dace Rele. Ikdienā viņa strādā mežkopībā, bet brīvā laika nodarbēm viņai vajag nopietnu plānošanu – Zemessardze, medības, kalpošana babtistu draudzē Priekulē un ceļošana uz tuvākām un tālākām vietām. Ticība Dievam Dacei dod paļāvību, ka viss iecerētais izdosies, un viņa iet un dara.

Saruna norit Daces Reles darbavietā Kurzemes virsmežniecībā. Daces darbs Grobiņā ir 35 kilometru attālumā no mājām Priekulē. Tad arī radās ideja, ka šo ceļu varētu mērot ar riteni. Parastais minamais prasīja gan laiku, gan fizisku spēku, gan pēc tam vajadzēja dušu, lai sakoptos darba dienai.  

"Un tad man likās, ka tas [velosipēds] tā īsti nav piemērots, un tad sāku sapņot par to, ka man vajag elektrisko velosipēdu," skaidroja Dace Rele. "Un man tas laiks, ko pavadu ceļā, ir tikpat garš, cik es pavadītu laiku, kad es izietu no mājām, aiziet uz autobusa pieturu, atbrauktu uz darbu un atkal atnāktu līdz darbam. Es pat domāju, ka es nedaudz ietaupu laiku." 

Ziemā Dace nebrauc, bet gada siltajā laikā gan. Viņasprāt, tas ir labs veids, kā izkustēties un izvēdināt galvu. Kā nekā 75 kilometrus sanāk ik dienu nobraukt. Dace smej, ka ar savu piemēru rāda, ka ir dažādas iespējas, kā pārvietoties laukos. "Cilvēki vienmēr saka, ka laukos obligāti vajag mašīnu. Es vienmēr pierādu, redziet, man nav mašīnas un es ļoti labi dzīvoju."

Ar savu velosipēdu Dace mīl arī ceļot. Vispirms sākusi braukt pa Latviju, tad Lietuvu un tā pamazām, ceļš vedis tālāk. Viņa rēķina, ka ar riteni braukusi kādās 15 valstīs.