Simboliska metafora par mūsdienu pasauli – tā režisors Alvis Hermanis dēvē savu topošo Riharda Štrausa operas "Salome" iestudējumu Nacionālajā operā. Pirms diviem gadu tūkstošiem gadu Jūdejā notiekošo stāstu viņš pārcēlis uz mūsdienu Izraēlu, un operas darbība notiks pie Raudu mūra.

Jauniestudējumā piedalīsies visa mūsu operas trupa, titullomu dziedās Inna Kločko. Iestudējuma tapšanā sava loma bijusi arī mākslīgajam intelektam. Pirmizrāde notiks 21.februārī.

Mūsu operā šis būs ceturtais Riharda Štrausa "Salomes" iestudējums. Kopš iepriekšējā pagājuši vairāk nekā 25 gadi. Uzveduma mākslinieciskais vadītājs un diriģents Mārtiņš Ozoliņš iespēju veidot šo darbu dēvē par svaiga gaisa malku, kas gan motivē trupu, gan lieliski bagātina esošo repertuāru.

Alvis Hermanis ar panākumiem iestudējis izrādes daudzos prestižos pasaules operteātros. Viņa rokrakstam raksturīgi operu libretus uztvert nevis sižetiski tieši, bet kā simboliskas metaforas. Tā būs arī šoreiz, un Salomes neprātīgā apsēstība ar pravieti Johanānu un viss sižets kopumā būs kā metafora mūsdienu pasaulē notiekošajam.

Konkrētākas jauniestudējuma detaļas un risinājumus Alvis Hermanis vēlas paturēt noslēpumā, no viņa teiktā gan nojaušams, ka skatītājus īpašs pārsteigums sagaida Salomes septiņu plīvuru dejā. Bet viņš ir gatavs atklāt, ka operas darbība risināsies tieši pie Raudu mūra un iestudējuma vizualitātes veidošanā sava loma bijusi arī mākslīgajam intelektam.

Grūto un no dziedātāja ļoti daudz resursu pieprasošo titullomu jauniestudējumā atveidos Inna Kločko, Johanāns būs Egils Siliņš, Hērods – beļģu tenors Tomass Blondels, bet Hērodija - Zanda Švēde:

Jauniestudējuma kostīmu māksliniece ir Jana Čivžele, horeogrāfe Elza Leimane, gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš un videomāksliniece Ineta Sipunova. "Salomes" pirmizrāde Nacionālajā operā skatāma 21.februārī.