Andreja Upīša muzejā atklās rakstnieka dzīves pēdējo gadu aizkulisēm veltītu izstādi

Asas diskusijas ik pa laikam turpina uzvirmot ap Andreja Upīša personību un daiļradi. Bieži vien tieši Upīša muzejs Rīgā ir šo diskusiju rosinātājs, nevairoties skart arī skarbas un maz izrunātas vēstures tēmas. Reti dzirdētus un arī nezināmus faktus par Andreja Upīša personību varēs uzzināt jaunajā izstādē ”Punkts. Kādas personības noriets”, ko muzejā atklās 24. septembrī. Tā veltīta rakstnieka dzīves pēdējo gadu aizkulisēm.

Izstādes plakātā redzams Andreja Upīša portrets, kurā viena sejas puse ir aizklāta ar viņa pēcnāves masku. Tas ir kā simbols izstādes saturam un atmosfērai. Tā vēsta par rakstnieka dzīves pēdējo posmu, kad – kā saka izstādes autors, literatūrzinātnieks Arnis Koroševskis – Upīts izdarīja visu iespējamo, lai uz visiem laikiem sabojātu savu ievērojamā literāta vārdu. Tad arī tapa viens no lielākajiem kauna traipiem viņa biogrāfijā – tendenciozā grāmata ”Bezsaules noriets”.

Izstāde savā ziņā būs stāsts par nāvi gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Izrādās, Upītim ar to bija īpašas attiecības, kā izsakās Arnis Koroševskis – Upīts nav nomiris tikai vienu reizi.

Arnis Koroševskis: ”Pirmā nāve ir tad, kad Latvijas brīvības cīņu laikā tiek kļūdaini nodrukāts nekrologs, ka ir kritis Andrejs Upīts, kurš pēc tam pats to izlasa laikrakstā. Otru reizi viņš gandrīz mirst, atrazdamies apcientinājumā Rīgas Centrālcietumā, jo viņam būtībā draud nāvessods, par to, ka viņš sadarbojās ar boļševistisko varu 1919.gadā. Un pēc tam tad ir tās pārējās nāves – talanta, radošuma nāve pēc 20.gadsimta 40.gadiem un kā rakstnieka un talantīga cilvēka nāve savu laikabiedru acīs 60.gados.”

Izstādē būs apskatāmi priekšmeti, no kuriem liela daļa nav eksponēta nekad vai arī eksponēta sen un fragmentāri. Centrālais objekts būs Upīša pēcnāves maska, bet būs arī fotogrāfijas, apbalvojumi, vēstules, ”Bezsaules norieta” manuskripta versija un citi materiāli.

Arī kas Upītim ļoti netipisks - zīmējumi, kas tapuši, kad Upīts Centrālcietumā gaidīja nāvessoda izpildi. Vienotā veselumā visu kopā licis mākslinieks Kristians Brekte, kuram cilvēka galīguma tēma allaž bijusi tuva.

Izstādē varēs ielūkoties arī Upīša un laikraksta ”Pravda” korespondenta Ilmāra Īverta sarakstē, kas atklāj pirmos impulsus grāmatas ”Bezsaules noriets” tapšanai, kā arī Upīša vēstulē Latvijas kompartijas līderim Arvīdam Pelšem, kurā viņš apliecina savu entuziasmu rakstīt šo grāmatu, kurā tiktu noķengāta latviešu trimdas literatūra. Bet līdzās šim būs vēl kādas citas, pašu Upīti noķengājošas vēstules, stāsta Arnis Koroševskis.