Anitas Melderes izstādē "Atvērtie faili" centrālā vieta atvēlēta jaunākiem darbiem

"Stāvot pie molberta, es aizmirstu par visām grūtībām un ļauju notikt brīnumam," par savu radošo procesu saka māksliniece Anita Meldere.

Mākslā viņa sevi pieteica pagājušā gadsimta 70. gados, un līdz pat šodienai viņas dzīve ir piepildīta ar gleznošanu. Viņas darbībā bijuši dažādi posmi, bet nemainīgs palicis viņas ekspresīvais triepiens un darbos pausto domu dziļums.

No 4. oktobra plaša Anitas Melderes personālizstāde "Atvērtie faili" būs skatāma Mākslinieku savienības galerijā. Centrālā vieta izstādē atvēlēta jaunākajiem darbiem, bet būs skatāma arī klasika no 80. gadiem.

Šis ir Anitas Melderes gan dzīves, gan radošā darba jubileju gads, un to viņa svin ar vairākām izstādēm, kurās apkopo daudzos gados radīto gleznu bagātīgo krājumu.

Personālizstādē Mākslinieku savienības galerijā centrālā vieta atvēlēta jaunajiem darbiem, bet tos papildina arī citu periodu veikums. Izstādi iekārto un tās vizuālo tēlu veido mākslinieks Mārtiņš Heimrāts. Tieši viņam savulaik Anita Meldere uzticēja iekārtot arī savu pirmo lielo personālizstādi 1985.gadā un kopš tā laika abiem ir ļoti laba un ilglaicīga sadarbība.

Anita Meldere izstādei devusi nosaukumu "Atvērtie faili", kas viņasprāt to ļoti trāpīgi raksturo. Vienā brīdī gan viņa sākusi bažīties, vai Latvijas Radio raidījuma žurnālistiem, kas veido raidījumu ar šādu pašu nosaukumu, nebūs kādi iebildumi, bet tad atrada sev attaisnojumu.

Anita Meldere: "Tad es sev kā attaisnojumu pieņēmu to, ka man savulaik bija izstāde "Es esmu", un šis nosaukums pēc tam vismaz piecas reizes bija kādiem citiem. Tad es domāju – neko nevar darīt, jo man tas nosaukums šoreiz ir kā "kulaks uz acs". Es vēlos ar šo izstādi būt ļoti atklāta par visu – par glezniecību, par dzīvi. Par visiem šiem aspektiem es esmu gatava runāt."

Kā saka Anita Meldere – viņas gleznās ir visa viņas dzīve, gan gaišais un skaistais, gan piedzīvotie ļoti smagie zaudējumi, kad traģiski bojā aizgāja viņas dēls un darbos ienāca sāpju un izmisuma skaudrums, bet arī dziļas pārdomas par mūžības dimensiju un trauslo robežu starp dzīvību un nāvi.

Pirms diviem gadiem neizbēgami darbi sāka atspoguļot globālos notikumus, kā saka gleznotāja – ar visu viņai piederīgo izteiksmes līdzekļu spektru viņa burtiski izkliedza visas savas domas par postu, ko atnesis karš. Tā tapa kontrastējošu gleznu pāri "Dzīvības ceļš" un "Iznīcības ceļš", kā arī "Cerību lauks’’ un "Degošais lauks".

Izstādes neparastāks akcents ir tas, ka viena no izstādes telpām pārtaps arī par Anitas Melderes atvērto darbnīcu, kurā viņa gleznos.