ANO Drošības padome: Latvijai būs jādarbojas formātā, kurš drīzas pārmaiņas nepiedzīvos

Jau 1. janvārī Latvija sāks darbu Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomē. Mūsu valsts šajā forumā ieņems nepastāvīgās locekles vietu turpmākos divus gadus. Lai arī šīs institūcijas virzienā ir izskanējusi kritika par tās darbību, kā arī aicinājumi to reformēt, pārredzamā nākotnē – noteikti, kamēr Latvija ir Drošības padomes dalībvalsts – nekādas izmaiņas nevar gaidīt. Tā var secināt no Latvijas Radio uzrunāto ekspertu atbildēm. 

ANO Drošības padomē Latvija tika ievēlēta vasarā. Par ievēlēšanu nobalsoja 178 ANO dalībvalstis, 10 atturoties. Lai arī no visām piecām jaunajām Drošības padomes nepastāvīgajām loceklēm Latvija ieguva vislielāko atturējušos balsu skaitu, nevar noliegt, ka mērķtiecīgs diplomātu darbs daudzu gadu garumā panāca, ka Latvija ir ieguvusi vietu šajā pasaules mēroga forumā.

ANO Drošības padome gan ir saskārusies ar kritiku gan dēļ tā, ka tikai piecām pastāvīgajām loceklēm – būtībā Otrā pasaules kara uzvarētājvalstīm – ir veto tiesības, gan arī dēļ nespējas atrisināt nopietnas krīzes situācijas vai karadarbību. Daudz pēdējos gados runāts arī par Drošības padomes reformu.

Starp tiem, kas aicinājis veikt izmaiņas iestādē, ir bijušais ANO ģenerālsekretārs Bans Kimuns. Decembra vidū rīkotā diskusijā viņš teica, ka nevar nošķirt kopējo krīzi no pašas Drošības padomes neveiksmēm. Bana vērtējumā visklajākais to cēlonis ir padomes nespēja pienācīgi strādāt, veto tiesības izmantojot kā atkārtotu līdzekli pastāvīgajām loceklēm sevis un savu sabiedroto atbildības pasargāšanai. Viņaprāt, bez Drošības padomes reformas ANO draud virzīties vai nu uz sabrukumu, vai arī uz nelietderību.

Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis gan uzsver, ka vairāk stāsts ir par to – kādā veidā reformēt Drošības padomi.