Apliecinājums Latvijas un Korejas saiknēm - 1899. gadā tapušas grāmatas atkārtots izdevums

Nesen Latvijā no tipogrāfijas Dienvidkorejā nonāca pirms 126 gadiem iznākušas grāmatas atkārtota un papildināta izdevuma eksemplāri. 1899. gadā iznākušā Aleksandra Vintera apraksta „Kāds vārds par dzīvi un ļaudīm Korejā” jaunais izdevums ir bagātināts ar tā laika ilustrācijām un mūsdienās tapušiem ekspertu komentāriem. Taču mūsu valstī šo izdevumu pagaidām varēs atrast tikai bibliotēkās un augstskolu Korejas pētniecības centros. 

Latviešu virsnieka, publicista, kā arī nacionālās kustības dalībnieka Aleksandra Vintera kultūrvēsturiskais apraksts „Kāds vārds par dzīvi un ļaudīm Korejā” ir pirmais plašākais populārzinātniskais darbs, ar kuru 19. gadsimta nogalē latvieši tika iepazīstināti par šo Austrumāzijas zemi un tautu. Vērts atzīmēt, ka līdz tam laikam apraksti par Koreju bija parādījušies latviešu presē.

Atkārtotu toreizējās cara armijas virsnieka darba izdevumu kopīgiem spēkiem sagatavojusi Latvijas vēstniecība Korejas Republikā un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts. No sākotnējās idejas līdz grāmatas eksemplāru saņemšanai no tipogrāfijas pagāja divi gadi. Pirmā grāmatas prezentācija notika Latvijas vēstniecībā Seulā pagājušā gada oktobrī.

Iecere atkārtoti izdot 1899. gadā grāmatizdevēja Luda Neimaņa apgādā Jelgavā nākušo grāmatu pieder bijušajam Latvijas vēstniekam Korejas Republikā Ārim Vīgantam. Viņš ir arī šī izdevuma priekšvārda autors. Klātienes intervijā tagadējais Latvijas vēstnieks Korejas Republikā Jānis Bērziņš skaidro, ka Vīganta kungam doma par jaunu grāmatas izdevumu tapa, kad viņš iepazīstinās ar vienu no nedaudzajiem zināmajiem grāmatas oriģināliem. Bērziņš uzsver, ka šīs grāmatas oriģinālizdevumam un atkārtotajam izdevumam ir vairākas nozīmes – arī apliecinājums tam, cik senas ir Latvijas un Korejas saiknes.

Daļa no šī stāsta ir par to, kā latvietim ieraudzīt sevi pretstatā korejietim. Un tā nav tik ļoti par pašiem korejiešiem. Tā nav domāta korejiešiem. Tā ir domāta latviešiem, lai redzētu, kur ir tās atšķirības starp mums un viņiem, tādā veidā būvējot tautas identitāti vēl pirms Latvijas Republikas dibināšanas.”

Vintera teksts ir nepārprotami paredzēts latviešu lasītājam. Lielākoties tajā pievērsta uzmanība Korejas valdniekam un tā laika monarhijas modelim, kā arī korejiešu ģimenes dzīvei un paražām. Mūsdienu lasītājam, iepazīstoties ar šo aprakstu, varētu vairāk atmiņā iespiesties ne tik daudz no šīs dienas skatupunkta arhaiskā valoda, cik raksturojuma tonis. Vinters brīžiem neslēpj savu kritisko attieksmi par tā laika Koreju un korejiešiem.

Mūsdienu pētnieku darbs liek domāt, ka pašā Korejas pussalā Vinters varētu arī nebūt viesojies. Gatavojot aprakstu, viņš balstījās ne tikai uz saviem novērojumiem korejiešu ciematos, bet arī Krievijas vēstniecības Pekinā darbinieka Mihaila Podžio savulaik pētīto.

Kā sarunā skaidro vēsturniece Nadīna Rode, kura kopā ar vēsturnieku Ēriku Jēkabsonu veidoja pēcvārdu ar vēsturisko kontekstu, Vinters daudz laika bija pavadījis Krievijas impērijas teritorijās Tālajos Austrumos pie Amūras. Nadīna Rode uzsver, ka tas gan nemazina lielo darba nozīmi.

Vintera tekstu papildina arī izdevuma korejiešu tulkotājas Čve Sojonas komentāri. Piebildes, kuros Čve skaidro Korejas vēstures notikumus un jēdzienus, tapa tulkošanas laikā, un tika pieņemts lēmums tos atstāt jaunajā grāmatas izdevumā. Trijās valodās – latviešu, angļu un korejiešu – izdotais izdevums ir papildināts ar 19. gadsimta Korejas mākslas darbu reprodukcijām. Tiesa, šī grāmata nav paredzēta pārdošanai un lielākoties ir pieejama lasītājiem Dienvidkorejā.

Par godu 2025. gadā atzīmētajai piecsimtgadei kopš latviešu valodā pirmās grāmatas iznākšanas 500 Vintera grāmatas atkārtotā izdevuma eksemplāri nosūtīti 500 bibliotēkām Korejā. Vairāki desmiti eksemplāru būs pieejami ne tikai Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, bet arī lielākajās reģionālās nozīmes un augstskolu bibliotēkās.