Šogad noslīkuši pieci bērni vecumā līdz 17 gadiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati. Tikmēr trešdaļā izglītības iestāžu peldētapmācību neīsteno vispār vai bērni to mācās tikai vienu gadu 2. klasē, kas ekspertu ieskatā nav pietiekami.

Vienotai pelddētapmācības programmai arī nākamajam gadam finansējums netiek plānots. Taču drošas peldēšanas eksperti aicina sakārtot mācību programmu tur, kur jau šobrīd māca peldēšanu, jo patlaban sistēma ir neefektīva un to pārskatot varētu aptvert lielāku skolēnu skaitu. Skaidrojam, kāda ir situācija ar pelddētapmācību tieši Rīgas skolās.

Latvijas peldēšanas federācija un biedrības "Peldēt droši" eksperti norāda, ka bērniem jāmācās vismaz divi līdz trīs gadi, lai apgūtu peldētprasami. Latvijā baseini šobrīd ir pieejami 37 no 43 pašvaldībām. Taču šogad veiktajā skolu aptaujā secināts, ka no 580 skolām tikai 51% īsteno peldētapmācību. Pārsvarā obligātas mācības norit tikai vienu gadu tieši 2. klasē un papildus peldēšanu māca vien 24% skolu. Turklāt ap 40% no tām skolām, kurās otrklasnieki mācās peldēt, to nenodrošina pietiekamā apjomā, vismaz 36 peldēšanas stundas mācību gadā.

Rīgā ir septiņas pašvaldības izglītības iestādes, kurās ir peldbaseini, to vidū 72. vidusskola, Ķengaragā. Peldēšanas trenere Anastasija Gavrilova rāda mazāko klašu skolēnu baseinu, kura dziļums ir ap metru un vienlaikus nelielajā telpā var apmācīt tikai ap 15 bērnu grupu. Tāpat skolā ir arī lielais baseins, jo šeit bērni obligāti peld no 1. – 9. klasei un tam ik nedēļu atvēlēta viena sporta stunda, kā arī vidusskolā peldēšanu iespēja apmeklēt pēc izvēles. Skolotāja atzīst, ka peldēt prasme prasa laiku.

Rīgas 72. vidusskola baseina laiku un četrus trenerus atvēl arī citu skolu obligātajai peldētapmācībai. Uz šo baseinu bērni brauc peldēt no 11 tuvējām skolām. Peldēšanas trenere gan norāda, ka ir arī problēmas ar apmeklējumu un mudina ģimenes tomēr izmantot arī iespēju kaut vai gadu šīs prasmes tomēr apgūt.