Pārejai uz vienotu skolu, tātad mācībām tikai latviski, papildu finansējumu, piemēram, individuālam darbam ar skolēniem, kuru latviešu valoda jāuzlabo, piešķīrusi gan valsts, gan pašvaldības. Dati liecina, ka finansējums bijis pat tik dāsns, ka skolas piešķirto naudu nav spējušas iztērēt. Vienlaikus joprojām skolās izskan viedokļi, ka atbalsts pārejai uz mācībām latviski nav bijis pietiekams.
Kopš sākusies pāreja uz "Vienoto skolu", valsts ik gadu skolām papildus piešķīrusi trīs līdz četrus miljonus eiro. Iepriekšējā mācību gadā valsts pašvaldībām pārskaitīja vairāk nekā 3,3 miljonus eiro, lai tās varētu samaksāt pedagogiem un atbalsta speciālistiem par papildu darbu klasēs, kur skolēniem ir dažāds valsts valodas zināšanu līmenis. Taču neizlietoti palika gandrīz 800 tūkstoši eiro.
Skaidro Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Rolands Ozols:
„Tātad [skolas] varēja piesaistīt skolotāju logopēdu, varēja piesaistīt pedagogu palīgus, lai strādātu, varēja piesaistīt un izmantot finansējumu pagarinātās dienas grupām. Tas, ko mēs redzam praksē, ka tas finansējuma piesaistes procents vidēji ir apmēram starp 60 un 70%. Mums ir jārēķinās ar to, ka atbalsta personālam ir ļoti lielas vakances arī šobrīd.
Tātad neizlieto visu ne tāpēc, ka nav naudas, bet vienkārši nav to speciālistu?
Jā, tieši tā, precīzi. Bet finansējums ir bijis pieejams un varētu piesaistīt vairāk.”
Skolu direktori Latvijas Radio apliecina Ozola pausto.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
LSM.LV / Literatūra
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X