Krievijas agresija pret Ukrainu un nu jau trīs gadus ilgstošais pilna mēroga iebrukums kalpo kā mācību stunda Taivānai. Desmitgadēm dzīvojot Ķīnas ēnā, Taivānas iedzīvotāji ir radināti būt gatavi iespējamajai "x" stundai. Taču valsts aizsardzības un atturēšanas politika, reaģējot uz pēdējo gadu reģionāliem un pasaules mēroga izaicinājumiem, tiek pilnveidota. Nesen notikušās apvienotās militārās un civilās aizsardzības mācības ir tikai viens piemērs.

Nesen pasaules mediju uzmanību izpelnījās desmit dienu ilgās „Han Kuang” militārās mācības Taivānā, kuru laikā norisinājās arī civilās aizsardzības mācības. Tās bija lielākās šāda veida militārās apmācības kopš to sākuma 1984. gadā. Ar militārajām mācībām Taivāna gatavojas iespējamam pilna mēroga Ķīnas bruņoto spēku iebrukumam. Gluži kā pagājušajā gadā, arī šogad notikušās mācības notika bez scenārija nolūkā pārbaudīt spēku gatavību pēkšņam uzbrukumam.

Savukārt civilās aizsardzības mācības tiek rīkotas ar domu ne tikai, lai sagatavotu cilvēkus militāram iebrukumam, bet arī citām ārkārtas situācijām kā, piemēram, zemestrīcēm – Taivāna atrodas ne tikai politiski, bet arī seismiski aktīvā reģionā.

Aizvadītajos gados ikgadējās militārās mācības tika pakļautas kritikai par to, ka tās esot vairāk vērstas uz publiskā tēla veidošanu, nevis patiesu militāro spēju stiprināšanu. Taču pēdējos gados situācija ir mainījusies. Valsts arvien vairāk iegulda līdzekļus aizsardzības spēju atjaunošanā. ASV HIMARS raķešu sistēmas un Abrams tipa tanki, kuri arī tika iesaistīti šajās militārajās mācības, tika piegādāti Taivānai pēdējā pusgada laikā. Ķīnas aktivitātes un retorika Taivānas virzienā mudina veikt šādu rīcību.

Kopš 1949. gada, kad pēc vairākus gadus ilgušā pilsoņu kara beigām kontinentālajā Ķīnā nostiprinājās komunistiskā vara, uz Taivānu un dažām tās tuvumā esošajām mazākām salām atkāpās Ķīnas nacionālistu partijas režīms. Kopš tā laika valdība Pekinā turpina uzturēt nostāju, ka Taivāna ir neatņemama Ķīnas sastāvdaļa. Arī nacionālistu vara Taibejā turpmākajās desmitgadēs neatteicās no pretenzijām uz kontinentālo Ķīnu. Šobrīd opozīcijā esošā Ķīnas nacionālistu partija joprojām iestājas par lielāku dialogu ar Pekinu, lai izvairītos no atklāta konflikta. Pie varas esošā Demokrātiskā progresīvā partija savukārt ir iestājusies par lielāku Taivānas patstāvību.

Latvijas Radio uzrunātie eksperti norāda uz vairākiem draudiem, ko Ķīna rada Taivānai.