Tuvojoties Bundestāga vēlēšanām Vācijā, kas notiks jau mazāk nekā pēc mēneša, arvien vairāk pieaug bažas par Krievijas iejaukšanos vēlēšanu procesā. Vācijas domnīca „CeMAS” ir atklājusi, ka vairāk nekā gadu Krievija ir pastiprināti izvērsusi dezinformācijas operāciju „Dubultnieks”. Tās mērķis ir vairot sabiedrības atbalstu galēji labējai populistiskajai partijai „Alternatīva Vācijai”.

Operācija „Doppelgänger” jeb „Dubultnieks” ir pazīstama kā dezinformācijas izplatīšanas veids, kas ietver viltus tīmekļa vietņu izveidi, lai atdarinātu uzticamus medijus. Vācijas domnīca „CeMAS” ziņo, ka pēdējā mēneša laikā šī kampaņa pastiprināti darbojusies sociālo mediju platformā „X”. Tās ietvaros identificēti vismaz 630 ieraksti vācu valodā, kas satur saites uz viltotām tīmekļa vietnēm. Šīs vietnes uzdodas par pazīstamiem Vācijas medijiem, piemēram, „Der Spiegel” un TV kanālu „Welt”, un dalās ar tematiski vienveidīgu saturu – nepatiesu un nomelnojušu informāciju par Kristīgo demokrātu savienību un Kristīgi sociālo savienību (CDU/CSU), kā arī Vācijas Zaļo partiju. Savukārt visas viltus lapās atrodamās atsauces uz galēji labējo partiju „Alternatīva Vācijai” (AfD) ir ne tikai pozitīvas, bet pat slavinošas, atainojot to kā vienīgo politisko spēku, kas var atgriezt valsti uz „pareizā ceļa”.

Lai gan pirms vēlēšanām ir novērojama pastiprināta „Dubultnieka” operācijas aktivitāte, Krievija šo kampaņu ir uzsākusi jau krietni agrāk. Vācijas Federālā Ārlietu ministrija ziņo, ka laika posmā no 2023. gada marta līdz 2024. gada maijam, šīs dezinformācijas operācijas ietvaros ir publicēti gandrīz 13,000 raksti vācu valodā, atdarinot virkni sabiedrībā zināmu mediju ("Der Spiegel", "Die Welt"," Frankfurter Allgemeine Zeitung", "Süddeutsche Zeitung", "Bild", "ND-Aktuell", "Morgenpost", "Tagesspiegel").

Operāciju „Dubultnieks” Krievija īsteno jau kopš 2022. gada februāra, tātad kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Tās galvenais mērķis ir izplatīt dezinformāciju, lai grautu starptautiskās sabiedrības atbalstu Ukrainai. Šo operāciju koordinē Maskavā reģistrētā firma „Sociālā dizaina aģentūra”, kuras dibinātājs ir Iļja Gambašidze. Iepriekš viņš strādāja kā padomnieks Krievijas Valsts Domes viceprezidentam Pjotram Tolstojam. Turklāt, kā atklāts ASV Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) izmeklēšanā, kas tika publiskota pagājušā gada septembrī, vairākās Sociālā dizaina aģentūras sanāksmēs ir piedalījies arī Krievijas prezidenta administrācijas vadītājs Sergejs Kirijenko, kurš bieži tiek dēvēts par Vladimira Putina labo roku.

Gan Sociālā dizaina aģentūra, gan tās dibinātājs Iļja Gambašidze ir iekļauti vairākos starptautiskos sankciju sarakstos, tostarp Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu. Sankcijas ir piemērotas pamatojoties uz aģentūras īstenotajām dezinformācijas kampaņām, tostarp arī operāciju „Dubultnieks”. Neraugoties uz to, šī aģentūra joprojām veiksmīgi turpina darboties Kremļa paspārnē.

Pagājušajā gadā vairāki Eiropas mediji saņēma nopludinātu informāciju, kas ļāva ieskatīties Sociālās dizaina aģentūras darbībā. Nopludinātā informācija ietvēra arī aģentūras iekšējo saziņu, kas atklāj organizētu darbību kopumu – konkrētus mērķus, dezinformācijas izplatīšanas metodes un precīzus norādījumus par vēlamo saturu, kas atbilst Krievijas ārpolitiskajiem mērķiem.

Nopludinātajos dokumentos ir lasāms, ka viens no galvenajiem aģentūras uzdevumiem ir veicināt galēji labējo populistu partiju popularitāti Eiropā, konkrēti minot arī „Alternatīva Vācijai”. Plāns tika izstrādāts vēl pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, un tajā minēts, ka pastiprināta uzmanība ir jāpievērš tieši Vācijai, Francijai, Itālijai, Spānijai un Polijai. Turklāt starp svarīgākajiem notikumiem, pret kuriem plānots izvērst dezinformācijas kampaņas, ir minētas arī ASV prezidenta vēlēšanas un Vācijas Bundestāga vēlēšanas.

Šo operāciju galvenais mērķis ir panākt, ka pie varas nāk partijas un politiskie līderi, kuru nostāja būtu labvēlīgāka Kremlim, proti, tie, kuri varētu iebilst pret palīdzības sniegšanu Ukrainai un sankcijām pret Krieviju.

Jāmin, ka „Alternatīva Vācijai” savā priekšvēlēšanu programmā tiešām ir atteikusies nosodīt Krievijas iebrukumu Ukrainā, iestājas pret atbalstu Ukrainai, kā arī kritizē Vācijas dalību NATO. Par to pēdējās dienās aktīvi ziņo arī Kremlim pietuvinātie mediji.