LSM ziņās: Divdesmitgadnieku dzīves izjūta Armanda Zača debijas spēlfilmā «Mūžīgi jauni»

Mūsdienu Latvijas divdesmitgadnieku paaudzei, viņu dzīves izjūtai un uztverei savā debijas spēlfilmā "Mūžīgi jauni" pievērsies režisors Armands Začs. Filma vēsta par draugu grupu, kas vēl meklē savu vietu pasaulē, ir apjukuši savās izvēlēs un tā īsti nevēlas kļūt patiesi pieauguši.

Filmā nav vienas galvenās lomas, tā ir izteikta aktieru ansambļa filma, un lomās darbojas jaunās paaudzes aktieri. Armanda Zača spēlfilmu Latvijas kinoteātros sāks izrādīt no šīs nedēļas ceturtdienas – 13.marta.

Filmas centrā ir draugu pulciņš, kas brīvi un plūstoši dzīvojuši, daudz nedomājot par dzīves realitāti, atbildību un pienākumiem. Bet tad vienam pārim piedzimst bērns un līdz ar to sāk mainīties arī pārējo attiecības, viņi saprot – ir jāsāk pieaugt arī viņiem, taču tā īsti to neprot un arī nevēlas.

Režisors Armands Začs stāsta, ka tieši viņš savā draugu pulkā bija tas, kura attiecībās piedzima bērns, un tādējādi viņa bezrūpība beidzās un viņš uz visu šo situāciju varēja paskatīties no malas. Savā ziņā arī filma ir pašironisks skats no malas uz viņa paaudzi un viņu pašu.

Aktieri Emīls Ralfs Zagorskis un Jana Herbsta ir vienisprātis, ka filma precīzi atspoguļo viņu paaudzes sajūtu. Viņi pieļauj, ka citas paaudzes cilvēki to var nesaprast vai nepieņemt, bet tā ir realitāte.

Mūziku filmai komponējis Toms Auniņš, un tai ir cieša saikne ar pāragri mūžībā aizgājušā mūzikas producenta Matīsa Runtuļa dzīvi un daiļradi. Matīss Runtulis ir arī filmas varoņa Mārtiņa prototips. Viņa traģēdija aicina aizdomāties par līdzcilvēkiem ar mentālās veselības problēmām un to, cik svarīgi šos cilvēkus atbalstīt un neatstāt novārtā – uzsver režisors Armands Začs.

Filma nesniedz atrisinājumu, kas jauniešu dzīvēs notiek tālāk, bet skaidrs, ka viņus visus gaida pārmaiņas un kā sava veida simbols šīm pārmaiņām ir viena pāra dzīvē ienākušais bērns.