Jau pēc aptuveni divām nedēļām, 20. janvārī, amatā stāsies jaunais ASV prezidents Donalds Tramps. Viņa gaidāmās valdīšanas četri gadi daudziem izraisa spēcīgas jūtas, un skaidrs ir tikai tas, ka Tramps joprojām ir grūti paredzams. Viņa ievēlēšanu pavadīja tā dēvētie „kultūru kari” starp progresīvi un konservatīvi noskaņotājām sabiedrības grupām, kas atbalsojas arī Eiropā.

Daudzi īpaši uzmanīgi uz Trampu raugās Rietumbalkānu valstīs, kas vēl tikai vēlas pievienoties Eiropas Savienībai.

Mūsu Briseles korespondents Artjoms Konohovs uz sarunu aicināja trīs sieviešu tiesību aktīvistes no šī reģiona, lai saprastu, ko viņas domā par „kultūru kariem” un ASV politikas kursu.

Pagājušā gada ASV priekšvēlēšanu kampaņa bija ļoti emocionāla. Daudz tika runāts ne tikai par tādiem ierastajiem tematiem kā ekonomika, darbavietas un nodokļi, bet arī par sabiedrības vērtībām un brīvībām.

Piemēram, Demokrātiskās partijas kandidāti runāja par to, ka Donalds Tramps varētu pilnībā aizliegt abortus un atņemt citas tiesības. Daži pat biedēja, ka Tramps konservatīvo kristiešu ietekmē varētu liegt pieeju pornofilmām internetā. Turpretī republikāņi runāja, ka demokrāti vēlas gandrīz vai uzspiest mainīt bērniem dzimumu, par pārāk daudziem dzimumiem, par ģērbtuvēm un sabiedriskām tualetēm.

Šīs diskusijas atbalsojas arī Latvijā un citviet Eiropā. Piemēram, pie frakcijām nepiederošais Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins savā Facebook kontā 10. novembrī uzrakstīja komentāru ar nosaukumu „Tramps kā svaiga vēja brāzma!”. Tajā Kiršteins min, ka (citēju): „Vairs nebūs nekādu atvērto robežu, nelikumīgo imigrantu, naudas šķiešanas dekarbonizācijai, cenzūras, bērnu dzimuma maiņas vai vīriešu dalības sieviešu sportā. Baltajiem vīriešiem vairs neviens neuzbāzīsies ar prasību atzīt vainu par Āfrikas nelaimēm un rūpnieciskā ražošana atkal kļūs par goda lietu.” (citāta beigas)

Līdzīgi viedokļi izskan arī citviet Eiropā, tostarp Balkānos. Tādēļ sarunu ar trim Balkānu valstu sieviešu un minoritāšu tiesību aktīvistēm nolēmu uzsākt ar jautājumu, ko viņas domā par pagātnes sentimentu, kas izskan daudzu Trampa atbalstītāju un arī viņa paša izteikumos.

Pirmā par to izteicās Irēna Cvetkovika no Ziemeļmaķedonijas nevalstiskās organizācijas „Marginalizēto koalīcija”.

Savukārt Sofija Vrbaški, kas pārstāv Zviedrijas nevalstiskās organizācijas „Kvinna till kvinna Foundation” jeb „ Fonds Sieviete sievietei” Serbijas biroju, piebilst, ka runa par varas atgūšanu ir maldinoša, jo vara joprojām ir tajās pašās rokās, kā daudzus gadu desmitus.

Tanijai Ivanovai no Ziemeļmaķedonijas organizācijas „Reactor – reserarch in action” satraucošākais šķiet, ka faktiem ir arvien mazāka nozīme. Bez kopīga pamata sabiedrībai kļūst sarežģītāk par kaut ko vienoties.