Kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā palīdzēt ukraiņiem devušies daudzi brīvprātīgie no Latvijas. 2024. gada nogalē viņiem pievienojās arī divi mediķu aprindās labi pazīstami ASV latviešu ārsti – Bertrams un Kristaps Zariņi. Abi dzimuši Otrā pasaules kara laikā un, par spīti cienījamajam vecumam, turpina atbalstīt ne vien Latvijas mediķu izaugsmi, bet kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma jau vairākus gadus attālināti organizējuši palīdzību arī Ukrainas slimnīcām. Pirms Ziemassvētkiem viņi pirmo reizi uz Ukrainu devās paši, aizbraucot pat līdz piefrontes pilsētai Kupjanskai.

Kad decembra vidū ģimenes čatā saņēmām fotogrāfiju, kur Bertrams un Kristaps Zariņi redzami bruņuvestēs un ķiverēs pie uzraksta „Kupjanska”, visi salēcāmies. Šis stāsts man ir personisks, jo Bertrams un Kristaps ir mani radinieki. Viņu enerģija un darbaspējas vienmēr ir pārsteigušas, bet to, ka viņi savos 80+ dosies uz piefrontes zonu kara plosītajā Ukrainā, es negaidīju.

Kāpēc viņiem bija svarīgi turp aizbraukt, jautāju „Zoom” sarunā, kurai brāļi Zariņi pieslēdzas no savām mājām ASV: Bertrams no Bostonas, bet Kristaps – no trīstūkstoš kilometru attālās Ostinas Teksasā.

Uz Ukrainu Bertrams un Kristaps Zariņi devās kopā ar latviešu brīvprātīgajiem un mediķiem, kuri Ukrainā kopš kara sākuma bijuši jau daudzas reizes: Pēteri Dimantu, Arni Rukmani, mikroķirurgu un traumatologu Mārtiņu Malzubri, kuram otro reizi pievienojās arī Latvijas Universitātes 6.kursa medicīnas students Kristiāns Patrijuks. Brauciens šādā komandā un pieredzējušo biedru stāsti palīdzējuši daudz labāk saprast uz vietas notiekošo, saka Kristaps.