Aptuveni pirms diviem mēnešiem Ibērijas pussalu skāra plašs elektroapgādes pārtraukums, kas ietekmēja aptuveni 60 miljonus cilvēku. Lai gan Spānijas valdība un elektrotīkla operatori secināja, ka to izraisīja kļūdas tīkla pārvaldībā un nepietiekama sprieguma kontrole, sabiedrībā ātri izplatījās dažādas alternatīvas versijas par notikušā cēloņiem – sākot no iespējama Krievijas kiberuzbrukuma līdz saules uzliesmojumiem. Pārmetumu krustcelēs nonāca arī atjaunīgā enerģija, izskanot pieņēmumiem, ka tā ir nedrošs enerģijas ieguves vieds, kas pakļauts vairāk riskiem. Vai šie pieņēmumi ir pamatoti? Atbildes meklējis "Euranet Plus" faktu pārbaudes projekts.

Vai atjaunīgie resursi palielina elektroapgādes pārtraukumu risku?

Saskaņā ar "Euranet Plus" faktu pārbaudes projektu šis pieņēmums nav gluži patiess un balstās uz nepilnīgu izpratni par to, kā atšķiras tradicionālās un atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas. Tāpēc ir nepieciešams neliels tehnisks skaidrojums.

Tradicionālie ģeneratori, kas darbojas ar fosilo kurināmo – piemēram, oglēm vai dabasgāzi – griež smagas turbīnas, kuras, pateicoties rotācijas inercei, kādu laiku turpina griezties arī tad, ja ģenerators pārtrauc tās darbināt. Šī inerce palīdz uzturēt stabilu elektroapgādes tīkla frekvenci pēkšņu izmaiņu gadījumā. Savukārt vēja turbīnas un saules paneļi darbojas citādi – tie izmanto pārveidotājus (invertorus), kas pielāgo saražoto enerģiju tīkla frekvencei, [jo tie paši par sevi nevar nodrošināt rotācijas inerci]. Tā kā saules un vēja enerģijas ražošana dabiski svārstās atkarībā no laika apstākļiem, tā prasa rūpīgāku tīkla uzraudzību un pārvaldību. Lai kompensētu šīs svārstības un nodrošinātu vienmērīgāku enerģijas plūsmu, tiek ieviesti dažādi tehniski risinājumi. Piemēram, baterijas ļauj uzkrāt enerģiju un stabilizēt tās padevi tīklam brīžos, kad ražošana svārstās.

Kā norāda faktu pārbaudes organizācija "Science Feedback", vainot saules paneļus vai vēja turbīnas elektroapgādes pārrāvumā ir tas pats, kas vainot ūdeni par to, ka plīsusi caurule. Citiem vārdiem sakot – problēma nav pašā enerģijas avotā, bet gan tehniskajos risinājumos un to pārvaldībā.

Viena no versijām, kas izskanēja saistībā ar šo elektroapgādes pārtraukumu, bija, ka to izraisīja kiberuzbrukums.

Lai gan šī konkrētā elektroapgādes pārrāvuma cēlonis nebija kiberuzbrukums, tas publiskajā telpā ir aktualizējis arī jautājumu par to, vai atjaunojamie energoresursi ir pakļauti lielākam kiberuzbrukumu riskam.

"Euranet" pētījumā secināts, ka zināmā mērā tas atbilst patiesībai. Ņemot vērā, ka elektroenerģijas tīkli integrē aizvien vairāk atjaunīgās enerģijas avotus, kas darbojas, izmantojot interneta savienojumu, pati tīkla struktūra kļūst decentralizētāka. Jo vairāk „izkaisītu” enerģijas avotu, jo vairāk potenciālu piekļuves punktu kiberuzbrukumiem. Tomēr jāuzsver, ka šādu apdraudējumu nerada atjaunojamie resursi kā tādi, bet gan tas, kā tīkls ir strukturēts un cik labi tas tiek pārvaldīts un aizsargāts.

Starptautiskās Enerģētikas aģentūras dati liecina, ka pagājušajā gadā enerģētikas nozare piedzīvoja aptuveni 1,500 kiberuzbrukumu mēģinājumu nedēļā. Eksperti brīdina, ka šo uzbrukumu skaits turpina pieaugt visā nozarē - tie skar ne tikai atjaunīgās enerģijas sistēmas, bet arī naftas, gāzes un kodolenerģijas infrastruktūru. Un tātad, pieaugot kiberapdraudējuma līmenim, ir būtiski stiprināt aizsardzības pasākumus visos enerģijas ieguves un piegādes posmos. Vienlaikus eksperti norāda, ka Eiropa šajā jomā atpaliek no Ziemeļamerikas un Āzijas, kur kiberdrošībā tiek ieguldīts ievērojami vairāk līdzekļu.