Iepriekšējo gados valdība pieņēma lēmumus par mazāku augstskolu pievienošanu zinātnes universitātēm. Šajā gadā aktīvi notikusi vai turpinājusies pati apvienošana. Augstskolu konsolidāciju lielākoties finansē no Eiropas Savienības Atveseļošanās un noturības fonda finansējuma, kopumā tam atvēlēt aptuveni 40 miljonus eiro.

Visvairāk augstskolu pievienots Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU): vispirms tajā iekļāvās Latvijas Jūras akadēmija, pēc tam arī Liepājas Universitāte, bet nākamajā gadā noslēgsies Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas pievienošana RTU.

Par to, kurai no lielajām universitātēm pievienos Liepājas Universitāti, bija ilgstoša neskaidrība. Tās senāts un Satversmes sapulce lēma par pievienošanos Latvijas Universitātei. Tomēr augstskolas padome, kā arī Ministru kabinets lēma, ka Liepājas augstskolai jāiekļaujas RTU.

Arī šobrīd tieši bijušajā Liepājas Universitātē, kas nu pārsaukta par RTU Liepājas akadēmiju, joprojām gruzd neapmierinātība. Darbinieki apgalvo, ka augstskolas pārvaldībā iestājies haoss, laikus netiek veikti naudas norēķini, neesot saprotama iekšējā hierarhija un tamlīdzīgi. Tomēr publiski runāt par notiekošo nevēlas. Vienīgi publiciste Sandra Veinberga, kura iepriekš bija Liepājas Universitātes profesore, piekrita intervijai Latvijas Radio. Viņa uzskata, ka pirmkārt Liepājas Universitātē bijis pārāk maz informācijas par gaidāmo konsolidāciju, viss noticis nedemokrātiski. Otrkārt piemērotāka būtu bijusi apvienošanās ar Latvijas Universitāti, jo arī tur sagatavo skolotājus un māca humanitārās zinātnes.