Baltija, ziemeļvalstis un Polija kļūst par Eiropas vairogu

Krievijas radītie apdraudējumi un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) atsvešināšanās no sabiedrotajiem ir likuši Eiropai sasparoties un palielināt savus ieguldījumus drošībā un aizsardzībā. Šajā ziņā paraugs pārējai Eiropai ir Baltijas valstis, ziemeļvalstis un Polija, kas ne tikai palielina savas militārās spējas, bet arī efektīvi cīnās pret Krievijas hibrīddraudiem, kā arī turpina sniegt visa veida atbalstu Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju. Analītiķi norāda, ka Eiropas drošība lielā mērā ir atkarīga no Baltijas, ziemeļvalstu un Polijas veidotā aizsardzības vairoga. 

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā pirms četriem gadiem Eiropa attapās, ka tā pēdējos 30 gadus ir dzīvojusi ilūzijās par mierīgu līdzāspastāvēšanu ar Krieviju. Tāpēc nācās izbeigt milzīgo atkarību no Krievijas energoresursiem, kā arī palielināt izdevumus aizsardzībai, kas ilgu laiku bija atstāta novārtā.

Ja iepriekš NATO dalībvalstīm savai aizsardzībai bija jāatvēl vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tad pērn samitā Hāgā alianses locekļi vienojās palielināt militāros izdevumus līdz 5% no IKP desmit gadu laikā.

2025. gadā pirmo reizi pilnīgi visas 32 NATO dalībvalstis savai aizsardzībai bija atvēlējušas vismaz 2% no IKP. Tomēr atsevišķas dalībvalstis jau strauji pietuvojās 5% slieksnim. Polija aizsardzībai atvēlēja 4,5%, Lietuva – 4%, Latvija – 3,7%, Igaunija un Norvēģija – 3,4%, Dānija – 3,2%, bet Somija un Zviedrija – nedaudz zem 3%.

Alianses ziemeļaustrumu flanga valstis ir apliecinājuša, ka tām aizsardzība ir prioritāte, tāpēc tās arī tuvākajos gados turpinās strauji palielināt ieguldījumus savu militāro spēju uzlabošanai.

Piecas ziemeļvalstis un trīs Baltijas valstis, ko saīsināti mēdz dēvēt par NB8, pēdējos gados ir padziļinājušas savu sadarbību, jo tās apzinās, ka tikai kopīgiem spēkiem var radīt vērā ņemamu pretsparu Krievijai, sarunā ar Latvijas Radio sacīja Anna Rēneusa Gatrija, kura vada domnīcu „Stokholmas Brīvās pasaules forums”.