Vidusskolās centralizēto eksāmenu nokārtošanas latiņa Latvijā ir krietni augstāka nekā Igaunijā, bet zemāka nekā Lietuvā. Savukārt salīdzināt pamatskolas eksāmenus ar kaimiņvalstīm ir krietni sarežģītāk: Lietuvā to it kā nav, bet Igaunijā eksāmenu nokārtošanas latiņa formāli ir daudz augstāka, taču ir nianses, kuru dēļ Igaunijā ir ļoti maz pamatskolu nepabeigušo.

Kamēr Latvijā otro gadu pēc kārtasie neceļam pamatskolas eksāmenu latiņu, Igaunijā 9. klašu skolēniem, lai eksāmens būtu nokārtots, jāgūst vismaz puse no maksimālā iespējamā vērtējuma, Latvijas Radio apliecināja Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrijā. Neraugoties uz augstajām prasībām, eksāmenos izkritušo kaimiņvalstī ir maz. Tas tāpēc, ka Igaunijas pamatskolēniem, kuri izkrīt valsts eksāmenā, dod otru iespēju: viņi var kārtot skolas eksāmenu.

Ministrijas Vispārējās izglītības politikas departamenta vecākā eksperte Marika Pēkmane stāsta, ka pērn matemātikas eksāmenā izkrita pat 23 procenti 9. klašu skolēnu. Taču gandrīz visi pēcāk nokārtoja skolas eksāmenu, kuru iespējams likt pat vairākas reizes. Skolas eksāmenam būtu jābūt tikpat grūtam kā valsts eksāmenam.

Tomēr ministrijā atzīst: tā kā skolas eksāmenos bērniem veicas labāk, iespējams, skolas pielāgojas skolēnu spējām.