Karos rūdīta valsts. Tā ir Izraēla, kas kopš savas dibināšanas pirms 77 gadiem ir iemācījusies dzīvot nepārtrauktos apdraudējuma apstākļos. Tāpēc vairumam Izraēlas pilsoņu ir jādien armijā, bet sabiedrībai kopumā ir jāspēj reaģēt uz krīzēm. Paši izraēlieši domā, ka tas viņus padara par stiprāko sabiedrību pasaulē.

Var teikt, ka Izraēlas valsts ir veidojusies karos. Jau drīz pēc Izraēlas dibināšanas1948. gadā ebreju valsts iesaistījās karā ar kaimiņos esošajām arābu valstīm. Arī turpmāk Izraēla gandrīz nevienu desmitgadi nav aizvadījusi bez militāriem konfliktiem ar kaimiņvalstīm vai tai naidīgiem teroristu grupējumiem.

Arī pašlaik norisinās Izraēlas karš pret teroristu grupējumu „Hamās” palestīniešu apdzīvotajā Gazas joslā. Tas sākās pēc „Hamās” sarīkotā negaidītā un asiņainā uzbrukuma Izraēlai 2023. gada 7. oktobrī, kad teroristi nogalināja 1195 cilvēkus, bet vēl 251 nolaupīja un aizveda uz Gazu. Kopš kara sākuma Gazā ir nogalināti vairāk nekā 50 tūkstoši cilvēku un Izraēla ir saņēmusi starptautisku kritiku par pārmērīga spēka lietošanu un nepietiekamu civiliedzīvotāju aizsardzību.

Cauri laikiem draudi Izraēlas drošībai ir mainījušies, tie nav statiski, intervijā Latvijas Radio sacīja drošības pētniece un Izraēlas Aizsardzības spēku atvaļinātā pulkvede Miri Eisina.

„Šodien Izraēlas galvenais drauds ir Irānas islāma režīms. Varbūt tas nav eksistenciāls drauds, bet pilnīgi noteikti tas joprojām ir nopietns drauds. Irānas islāma režīms ir atbalstījis savus sabiedrotos ne tikai ideoloģiski, bet arī ar dažāda veida ieročiem. Es runāju par Libānas radikālo grupējumu „Hizbullāh” un Jemenas hutiešu nemierniekiem. Papildus tam pastāv arī radikālas sunnītu balsis, „Hamās” ir viena no tām. Un visām šīm grupām ir viens kopīgs mērķis – iznīcināt Izraēlu. Tātad, raugoties uz draudiem, Izraēla izceļ Irānu, tās sabiedrotos grupējumus un „Hamās”. Tie visi savstarpēji sadarbojas, bet pēdējā 21 mēneša laikā situācija ir būtiski mainījusies. Es raugos jaunā pasaulē, taču pagaidām vēl nav skaidrs, kāds būs jaunais spēku izvietojums. Šie draudi nav pazuduši, ir mainījies tikai to statuss,” uzskata Eisina.