Bijušo mazākumtautību skolu skolēnu sasniegumi eksāmenos var kristies pat par 30 %

Pat vairāk nekā piektā daļa skolēnu bijušajās mazākumtautību skolās atzīst, ka skolotāja latviski stāstīto saprot tikai ar grūtībām vai daļēji. Kādas sekas tas atstās uz izglītības kvalitāti? Izglītības kvalitāte bijušajās mazākumtautību skolās ir pirmais no tematiem, ko šķetinām ierakstu sērijā par „Vienoto skolu”, tātad pāreju uz mācībām tikai latviski.

Skolēns: Ir grūtības saprast, ko stāsta skolotājs.

Korespondente: Kādās situācijās tas ir vai kurās stundās ir grūtāk?

Skolēns: Nu tas ir vairāk arī fizikā, ķīmijā, bioloģijā, kur ir daudz terminu sarežģītu nu, kuri ir maz saprotami.

Korespondente: Ja skolotājs stāstītu krieviski, vai tad tev būtu vieglāk saprast vai arī šie mācību priekšmeti ir tik grūti, ka arī krieviski būtu grūti saprast?

Skolēns: Visi šie termini ir grūti saprotami arī krieviski.

Tā saka Daugavgrīvas pamatskolas devītklasnieks Radzivils Moročevskis. Viņa skolasbiedrenes Darja Lonkina un Viktorija Žandarova piekrīt, piebilstot, ka grūtāk klājas stundās, kur ir daudz teorijas.

Februāra sākumā publiskotie aptaujas dati rāda, ka 9. klasē 21 procentam skolēnu ir grūtības saprast skolotāja latviski teikto, kaut tagadējie devītklasnieki tikai latviski mācās jau trešo gadu. 7. klasē pat 27 procentiem skolēnu ir šādas grūtības. Protams, situācija dažādās skolās atšķiras. Daugavgrīvas pamatskolas direktora vietniece un latviešu skolas skolotāja Viktorija Krongorne Latvijas Radio pauž, ka piektdaļai skolēnu problēmas bija reformas sākumā, bet nu jau tās esot tikai vienam vai dažiem skolēniem katrā klasē.