Brīdinājums Eiropai: Krievijas dezinformācijas kampaņas kļūst arvien sarežģītākas

Eiropā arvien skaļāk izskan brīdinājumi par straujo dezinformācijas kampaņu pieaugumu. Kā norādīts pirms pāris mēnešiem publicētajā Eiropas Savienības diplomātiskā dienesta ziņojumā, šādas ietekmes operācijas kļūst arvien sarežģītākas, un tāpēc grūtāk apkarojamas. Vienlaikus nav šaubu – lielākie dezinformācijas draudi Eiropai joprojām nāk no Krievijas.

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Kremļa dezinformācijas operācijas ir ievērojami paplašinājušas gan darbības lauku, gan izmantoto instrumentu klāstu. Ja agrāk propaganda galvenokārt tika izplatīta ar valsts kontrolēto mediju starpniecību, tad tagad tā darbojas kā daudzslāņains un fragmentēts tīkls. Kampaņās tiek izmantots mākslīgais intelekts, automatizēti informācijas izplatīšanas rīki jeb boti, kā arī konkrētām mērķauditorijām rūpīgi pielāgoti vēstījumi. Tas šādas operācijas padara grūtāk atklājamas un izsekojamas. Līdz ar to – pret tām ir daudz grūtāk cīnīties.

„Euranet” pētījumā izcelts, ka Bulgārija šobrīd kalpo kā sava veida dezinformācijas izmēģinājumu poligons. Īpaši būtiski ir izcelt mērķauditorijas fragmentāciju – taktiku, kurā vēstījumi tiek pielāgoti dažādām sabiedrības grupām un nemanāmi ievīti šķietami nevainīgā digitālajā saturā. Kā norāda Bulgārijas dezinformācijas pētnieki, tas tiek īstenots, piemēram, dzīvesstila portālos, kas publicē rakstus par arhitektūru, veselību vai ekonomiku, taču starp ikdienišķiem padomiem neviļus parādās kāda Kremlim piekritīga informācija. Līdzīgi tiek izmantoti arī tiešsaistes satura veidotāji, kas runā par pārgājieniem vai skaistumkopšanu, un pēkšņi atvēl siltus vārdus kādam prokremliskam politiķim.

Tāpat dezinformācija tiek pielāgota atbilstoši mērķauditorijas dzimumam. Piemēram, sociālo mediju grupās, kurās lietotāji galvenokārt ir sievietes, tiek izplatīti nomelnojoši stāsti par ukraiņu bēglēm kā „prostitūtām, kas zog vīriešus”, radot negatīvu iespaidu par ukraiņiem kopumā.

Kā norāda vairāki pētījumi, tostarp „Euranet” pētījums, tas ir viens no centrālajiem Krievijas dezinformācijas mērķiem Eiropā.

Savukārt, piemēram, tiešsaistes kriptovalūtu forumos un „dari pats” (DIY) grupās, kuru dalībnieki galvenokārt ir vīrieši, pastiprināti tiek izplatīta maldinoša informācija par Bulgārijas pievienošanos eirozonai, stāstot, ka tādējādi it kā tiks sagrauta valsts ekonomika. Ņemot vērā Bulgārijas pieredzi, arī Latvijas iedzīvotājiem būtu jāpievērš uzmanība šādā veidā izplatītiem maldinošiem stāstiem un kritiski jāizvērtē arī tāda informācija, kas parādās šķietami apolitiskā saturā.