Brīvdabas muzejā izstādē "Āķīgie ūdeņi" var iepazīt senos saldūdens zvejas rīkus

Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā no šodienas, 5. septembra, skatāma jauna izstāde "Āķīgie ūdeņi", veltīta saldūdens zvejniecībai Latvijā. Zvejas tradīcijas mums ir ļoti senas, laika gaitā tikai mainījušies un attīstījušies zvejas rīki un paņēmieni. Izstādē varēs apskatīt priekšmetus, kas saglabājušies no 19.gadsimta līdz 20.gadsimta sākumam. Kā arī vairākus senus zvejas rīkus, kas izgatavoti speciāli izstādei. Viens no tādiem ir aizsprosta zvejas rīks – katica.

"Mūsu centrālais objekts, protams, ir vienkoča laiva. Tajā ir tīkli, tīklu gremde, bet ļoti svarīgs ir lākturis – speciāla apgaismes ierīce."

Izstādes autora, muzeja vēsturnieka Kārļa Fogeļa stāsts par laivu ar lākturi rosina iztēli un labi ievada visā izstādes kopējā atmosfērā, kas vēsta par laiku, kad zveja bija kardināli svarīga Latvijas iedzīvotāju dzīvesveida daļa, kas nodrošināja pārtiku un arī ienākumus.

"Nakts vidū zvejnieki devās, pieņemsim, līdaku zvejā ar žebērkli, un laivā bija šādi lākturi, kuros tika dedzināta sausa, sveķaina priežu malka, lai būtu lielāks apgaismojums. Kad ūdens ap laivu tika izgaismots, varēja ieraudzīt līdaku vai kādu citu zivi, izdarīt dūrienu un iegūt lomu."

Kārļa Fogeļa aprakstītā aina varēja būt iespējama tikai līdz pagājušā gadsimta 30. gadiem, jo 1931.gadā tika aizliegti barbariskie zivju iegūšanas paņēmieni, to vidū, duršana ar žebērkli.

Laika gaitā mainījušies likumi, dzīvesveids, arī tam pieskaras izstāde, bet galvenokārt tā iepazīstina ar zvejas rīku attīstību un dažādību. Muzeja krājumā ir vairāk nekā 450 autentisku priekšmetu, kas arī bijis pamats izstādes veidošanai.

Izstādē varam redzēt, kādi izskatījās bridņi, ūdas, venteri, klūgu-skalu murdi, vēžu krītiņi un citi gan aktīvie, gan pasīvie zvejas rīki. Pie pasīvajiem piederas arī lašu tacis, kas pēc senajiem paraugiem izgatavots speciāli izstādei.

Speciāli izstādei izgatavota arī katica – sens aizsprosta zvejas rīks, kas pēdējo reizi fiksēts pagājušā gadsimta 30. gadu beigās, pēc tam par to vairāk liecību nav. Tā kā to visbiežāk darināja no kārkliem vai plēstām lubām, tās mūžs nebija garš.

No mūsdienu skatu punkta pat grūti iztēloties, cik cieši zveja savulaik bija saistīta ar ļoti daudzu Latvijas iedzīvotāju dzīvesveidu. Zemnieki paši no liniem gatavoja tīklus, no māla darināja tīklu gremdus un citu aprīkojumu. Pie tam zivis bija ne tikai pašu iztikas avots, tās vēl bija jādod kā obligātās nodevas daudzās muižās – stāsta muzeja galvenais krājuma glabātājs Mārtiņš Kuplais.

Izstādē atsevišķa sadaļa veltīta arī vēžošanai, speciāli izstādei muzeja darbinieki izveidojuši filmu, kurā rekonstruētas ainas, kā savulaik notika zvejošanas un vēžošanas procesi, sākot no zivju un vēžu ķeršanas līdz pagatavošanai. Savukārt uzliekot virtuālās realitātes brilles, ikvienam apmeklētājam būs iespēja nokļūt laika mašīnā, kad zivis vēl ķēra ar pavisam senatnīgiem zvejas rīkiem.

Izstāde "Āķīgie ūdeņi" Brīvdabas muzejā skatāma līdz nākamā gada martam.