Četrus gadus pēc kara sākuma Krievijas ekonomika zaudē tempu

Četrus gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā tā arī nav piepildījušās prognozes, ka zem sankciju spiediena nonākušās agresorvalsts ekonomika sabruks. Tomēr 2026. gadā Krievijas ekonomiskās perspektīvas neizskatās īpaši labvēlīgas. Lai gan šķietami runa nav par katastrofu, Krievijas ekonomika, kas kara laikā sadalījās divos nevienlīdzīgos segmentos, zaudē tempu. 

Pēc tam, kad 2022. gadā Krievijas spēki iebruka Ukrainā, rietumvalstis piemēroja agresorvalstij plašas sankcijas, cerot, ka to radītais spiediens sagraus Krievijas ekonomiku. Lai gan šīs prognozes nepiepildījās, sankcijas tomēr nopietni iedragāja Krievijas ekonomikas pozīcijas, sarunā ar Latvijas Radio atzīmēja Londonā strādājošais Eiropas politikas analīzes centra pētnieks Aleksandrs Koļandrs.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka pēc sākotnējā sankciju satricinājuma Krievija spēja atgūties un, pateicoties ievērojamiem valsts budžeta ieguldījumiem, panāca ekonomikas izaugsmi 2023. un 2024. gadā.

"Šāda stimulēšana patiešām veicināja izaugsmi – gan apstrādes rūpniecībā, gan patēriņā. Savukārt darbaspēka trūkums radīja ievērojamu reālo algu pieaugumu. Tomēr 2024. gadā tas viss noveda pie divciparu inflācijas un ekonomikas faktiskas sadalīšanās divos segmentos – militārajā, ko stimulē un atbalsta valsts, un pārējā ekonomikā. 2025. gadā sākās pretējs process, jo budžeta injekcijas un plašais stimulēšanas mehānisms darbojas aptuveni kā amfetamīns – vienu brīdi iespējams strādāt ļoti intensīvi, bet pēc tam tomēr nepieciešama atpūta. Tieši tas notika 2024. gadā. Straujā izaugsme 2023. un 2024. gadā noveda pie ekonomikas pārkaršanas," sacīja Koļandrs. 

Lai cīnītos ar inflāciju, Krievijas varas iestādes īstenoja ekonomikas atdzesēšanas pasākumus, proti, centrālā banka pacēla procentu likmi līdz 21 % procentam. Tas un valsts budžeta stimulu izsīkums, pēc Koļandra teiktā, noveda pie darba samaksas pieauguma palēnināšanās un kreditēšanas stagnācijas, un pašlaik vērojama ražošanas apjomu samazināšanās nemilitārajā ekonomikas sektorā.

Lai gan energoresursu eksports joprojām ir viens no galvenajiem Krievijas budžeta ieņēmumu avotiem, sankcijas un cenu svārstības samazināja šos ienākumus. 2022. gadā fosilo energoresursu nodokļi veidoja ap 40 % federālā budžeta ieņēmumu, bet 2025. gadā tie sarukuši līdz aptuveni 25 %. Lai segtu budžeta robu, no 1. janvāra tika paaugstināta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme no 20 % uz 22 %. Papildus tam Krievijas valdība ieviesa akcīzes nodokli elektronikas precēm.