Viens no pērnā gada Latvijas Zinātņu akadēmijas pasludinātajiem sasniegumiem zinātnē ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesores, bijušās Satversmes tiesas tiesneses Daigas Rezevskas izstrādātā jaunā mūsdienu tiesību teorija, kas raksturīga demokrātiskas tiesiskas valsts tiesiskajai sistēmai.

Jau iepriekš tā aprakstīta arī Latvijā iznākušos izdevumos, taču pērn tā izdota angliski prestižā izdevniecībā Nīderlandē. Ceļā uz šo jauno tiesību teoriju Rezevska pētījusi arī to, kā Latvija no totalitārās tiesību sistēmas pārgāja uz demokrātiju un iekļāvās Eiropas Savienībā.

Kāpēc jūs nolēmāt pievērsties tieši šai tēmai?

Daiga Rezevska: Šai tēmai es pievērsos agrā jaunībā, man jāsaka, savas zinātniskās pētniecības pašos aizsākumos. Un šo tematu es sāku pētīt ar savu, nu, man jāsaka, jau maģistra darba izstrādes

laiku. Tas bija jautājums par to, kas ir tiesību avots vienas demokrātiskas, tiesiskas valsts tiesiskajā sistēmā. Tajā laikā tātad [bija] 90. gadu vidus, beigas, divtūkstošo gadu sākums, ja? Kad es strādāju arī pie sava promocijas darba, joprojām Latvijas tiesiskā sistēma vēl mēģināja tikt vaļā no padomju tiesību sistēmas mantojuma.

Padomju tiesību sistēma atšķiras savā funkcionēšanā kardināli no tā, kas ir demokrātiskas tiesiskas valsts tiesiskā sistēma, ar to, ka to pārvalda tiesību izpratne, kas ir saukta kā juridiskais pozitīvisms, kamēr demokrātiskas tiesiskas valsts tiesiskajā sistēmā tiesību izpratne, kas pārvalda šo tiesisko sistēmu, balstās uz dabisko tiesību skolu.

Pasakiet, ar ko tas juridiskais pozitīvisms atšķiras no dabisko tiesību skolas?

Daiga Rezevska: Protams, jo bez tā nav iespējams saprast. Tātad šis juridiskā pozitīvisma izpratnes pārstāvis piemēro tiesību normu tādu, kādu likumdevējs to ir uzrakstījis un pieņēmis.

Jo vienīgais tiesību avots, vienīgā tiesību norma, kas šajā tiesību sistēmā - padomju tiesību sistēmā, pastāvēja, ir rakstītie normatīvie tiesību akti. Tātad, ja likumdevējs kaut ko pieņem likuma formā, tad tā ir tiesību norma, kas ir spēkā, un tā ir jāpiemēro, un tā ir vienīgā tiesību norma, kas var noregulēt tiesiskās attiecības. Demokrātiskā tiesiskā valstī ar to ir par maz. Ir skaidrs, ka, pirmkārt, likumdevējs ar rakstīto tiesību normu nevar noregulēt pilnīgi visus gadījumus. Būs gadījumi, kurus likumdevējs nebūs paredzējis, un būs gadījumi, kurus likumdevējs būs vienkārši noregulējis nepareizi. Padomju tiesību sistēmā tas nav iespējams. Vienalga, ko likumdevējs pieņem, kas ir spēkā, tā ir tiesību norma.