Prognozētā demogrāfijas bedre ļoti praktiski izpaudīsies kā darba roku trūkums. Tāpēc Latvijas Radio uzrunāja gan jauniešus, kam nākotnē būs ar šo problēmu jāsaskaras, jāspēj veidot ekonomika un jāiekļaujas darba tirgū. Tāpat taujājām uzņēmējiem, kas jau pašlaik risina problēmas ar darbaspēka trūkumu. Iespējamie risinājumi ir tehnoloģijas, kas nenogurst un vienmēr gatavas strādāt, kā arī papildspēki no ārzemēm.

Plašāk Annas Apīnes ierakstā.

Klusums. Tā uzrunātie jaunieši raksturo lielāko problēmu, ar ko saskaras darba meklēšanā.

Valters pašlaik strādā jauniešu organizācijā "YoungFolks" par sociālo mediju satura veidotāju. Šo darbu palīdzēja atrast Nodarbinātības valsts aģentūra, bet šī programma drīz beigsies, tāpēc Valteram jāmeklē kas cits.

Jūlija, kura nu jau 10 mēnešus strādā Transporta un sakaru institūtā, stāsta, ka, meklējot darbu, pusgada laikā izsūtīja aptuveni 150 pieteikumus, rakstīja arī personīgi. Jūlija norāda, ka cilvēku vērtē tieši pēc pieredzes, nedodot iespēju pierādīt savu motivāciju iemācīties ko jaunu vai pielāgoties, un tas neesot godīgi.

Labklājības ministrija Latvijas Radio gan reālu un sistēmisku risinājumu tam nevarēja piedāvāt un teica, ka tas ir paša darba devēja rokās, cik ilgi vai sarežģīti darba devējs meklē darbinieku. Darba pieredzes trūkumu plānots risināt, jau skolas laikā jauniešiem vasaras mēnešos piedāvājot darbu ne tikai apkalpojošajā sfērā, bet gan IT nozarē, gan finanšu sektorā.

Latvijas Darba devēju konfiderācijas prezidents Andris Bite saka, ka darba spēka trūkuma risinājums sastāv no trīs daļām - vienkāršot valsts pārvaldi, novirzot daļu darbinieku uz privāto sektoru, kas dotu tiešu pienesumu eksportā un ekonomikas attīstībā; attīstīt digitālos risinājumus.