Lai gan depozītsistēma darbojas jau vairākus gadus un vairums iedzīvotāju ir apmierināti ar šo kārtību, tomēr joprojām sastopami gadījumi, kad klienti ir neizpratnē par dažiem nosacījumiem. Viens no tiem – kuponā norādīto summu ne visos veikalos atmaksā. Tāpat ir sastopami gadījumi, kad tiek iekasēta nauda par depozītu, bet taru nevar atgriezt.

Depozītsistēmu Latvijā ieviesa pirms trim gadiem un aug to iedzīvotāju skaits, kuri izmanto šo sistēmu. Tomēr daļa iedzīvotāju atzīst, ka to nelieto.

It kā darbojas, bet pati nelietoju. Rindas neesmu redzējusi, viss kārtībā.

 Nē, es diemžēl nelietoju. Māsasmeita lieto uz urrā, viņai tas ļoti patīk, līdz ar to savu naudiņu var iegūt un ko sirds kāro, var nopirkt. Rindas noteikti ir. [Kopumā] tas ir pozitīvi dabai. Mēs tikai par zaļo, atbalstām.

 [Darbojas] ļoti labi. Parasti vīrs to dara. Un es šorīt dzirdēju, ka ļoti daudz naudas caur šo sistēmu ir savākts ziedojumiem un tas mani ļoti priecē.

Tomēr dažos gadījumos depozītsistēma nestrādā, kā iecerēts. Piemēram, kāds pircējs veikalā „Citro” nodevis taru, pretī saņemot kuponu, taču to neesot bijis iespējams pilnībā atprečot. Proti, viņš vēlējies iegādāties preci par mazāku summu, nekā norādīts kuponā, taču veikalā to nedala un atlikumu neizmaksā skaidrā naudā.

Vēl cits gadījums liecina, ka mēdz būt problēmas ar taras nodošanu. Kāds ēdināšanas uzņēmuma „Lido” klients samaksājis par iegādāto kvasa pudeli depozītmaksu, bet to nodot neesot iespējams, jo depozīta marķējums uz pudeles neesot bijis.

„Lido” mārketinga vadītāja Līva Plinte rakstiskā atbildē atvainojas par šo pārpratumu un skaidro, ka, „Lido” ir atbildīgs ražotājs un arī izlejamā kvasa pudelēm tiek uzlīmētas oficiālās depozīta zīmes, kā to paredz noteikumi. Taču šajā konkrētajā gadījumā, visticamāk, ir notikusi cilvēcīga kļūda – depozīta zīmīte, iespējams, nav tikusi uzlīmēta korekti. Viņa saka, ka tas neesot atbilstoši uzņēmuma iekšējai praksei, un šis gadījums tikšot izvērtēts rūpīgāk, lai novērstu līdzīgas situācijas nākotnē.