Turpinot sižetu ciklu par valstīm, kas gatavojas karam, šoreiz pārceļamies uz otru pasaules malu. Vairāk nekā 70 gadus pēc Korejas kara beigām kā Ziemeļkoreja, tā arī Dienvidkoreja tehniski vēl ir kara stāvoklī. Un tieši neparedzamā ziemeļu kaimiņa politika, gluži kā vēsturiskā pieredze, ir veidojusi Dienvidkorejas valsts aizsardzības politiku. Neskatoties uz diskusijām par aizsardzības dienesta modeļa nākotni, sabiedrībā atbalsts šādai karaklausības formai aizvien ir augsts. Kāda ir šīs Austrumāzijas valsts pieredze?

Dzīvot blakus agresīvam un neparedzamam kaimiņam ir ikdiena, ar ko dienvidkorejieši rēķinās jau desmitgadēm. Korejiešu tautas ceļš uz brīvības un neatkarības saglabāšanu vēsturiski nav bijis viegls. Pat tad, kad sabiedroto uzvara Otrajā pasaules karā pielika punktu 35 gadus ilgušajai Japānas okupācijas spēku klātbūtnei pussalā, arī šo valsti, gluži kā Vāciju un Austriju, sadalīja karā uzvarējošās valstis – šajā gadījumā ASV un Padomju Savienība. Katra atbalstīja savā okupācijas zonā esošo valdību, un tuvākajos gados spriedze nemazinājās.

1950. gada 25. jūnijā ar PSRS atbalstu, vēlāk pievienojoties arī Ķīnai, Ziemeļkorejas spēki iebruka Dienvidkorejā. Agresijas upuri aizstāvēt devās ASV kopā ar ANO dalībvalstu koalīciju. Un tā sākās trīs gadus ilgušais karš, kura laikā ne tikai viens pret otru karoja korejieši, bet asiņainās kaujās iesaistītājās arī amerikāņu un ķīniešu spēki. Pamiers starp abām karojošajām pusēm, kas pielika punktu karadarbībai, tika noslēgts tikai 1953. gada jūlija beigās. Kopš tā laika pussalā valdošos režīmus vienu no otra atdalīja tā sauktā demilitarizētā zona, kas pretēji savam nosaukumam vēl joprojām ir viena no pasaules visvairāk nocietinātajām vietām.

Šo vēsturisko kontekstu kā pamatu Dienvidkorejas aizsardzības politikai izceļ Latvijas Radio uzrunātie sarunu biedri. Mūsdienās lielāko apdraudējumu valstij rada Ziemeļkorejas kodolprogramma, kā arī citu dažādu veidu masu iznīcināšanas ieroču attīstība. Šis apdraudējums kā „steidzamākais” drošības izaicinājums ir minēts līdz šim jaunākajā, pirms diviem gadiem publicētajā valsts nacionālās drošības stratēģijā. Dokumentā teikts, ka tieši šī iemesla dēļ vēl vairāk nekā jebkad ir svarīgi stiprināt armijas aizsardzības spējas un pēc būtības stiprināt arī kopīgās Dienvidkorejas un ASV spēku pozīcijas. Vērts atzīmēt, ka Vašingtona ir nozīmīgākais Seulas sabiedrotais aizsardzības jomā, tāpēc būtu likumsakarīgi, ka konflikta gadījumā valstī bāzētais ASV karaspēks varētu nākt palīgā Dienvidkorejas karavīriem