Pērn sabiedrisko mediju akcijas “Dod pieci 2023” laikā riskam pakļauto jauniešu atbalstam tika saziedoti vairāk nekā 451 tūkstotis eiro. Kur šī nauda ir izlietota un kā ir mainījusies pusaudžu dzīve? Vai mērķis tika sasniegts un ko nepieciešams darīt turpmāk. lai uzlabotu pusaudžu dzīves, kuri nonākuši riska zonā?
Pagājušajā gadā akcija notika jau desmito reizi, tās temats bija atbalsts jauniešiem, kuri atrodas soļa attālumā no riska, piemēram, nokļūt uz ielas vai izdarīt noziegumu, taču nav saņēmuši pienācīgu atbalstu, lai atgrieztos uz pareizā ceļa.
Kā ik gadu, arī pērn "Dod pieci!" risinājās stikla studijā Doma laukumā; to vadīja DJ Toms Grēviņš, pie kura viesojās dažādi cilvēki, viņu vidū arī Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa, kura labdarības akcijas būtību raksturoja tā:
“Mēs īsti nemākam audzināt tos bērnus, ja mēs paskatāmies, varbūt ne tik daudz, vajadzētu paskatīties katram uz sevi individuāli, bet uz sabiedrību kopumā. Mēs bērnus sodām, mēs neredzam, kāpēc viņi tā rīkojas, kur tā problēma rodas. Mēs viņus labāk izolējam, kad tās problēmas ir samilzušas, un tāpēc tas darbs, kas mums visiem ir priekšā, ir radīt jaunu sistēmu, kurā bērniem mēs palīdzam pēc iespējas agrāk, lai viņi varētu pārvarēt tos šķēršļus un iekļauties sabiedrībā.”
Valsts kontroles viesošanās nebija nejauša, jo revīzijā bija atklājies – Latvijā ir vairāk nekā 10 tūkstoši bērnu ar uzvedības problēmām, kuri ilgstoši un bez attaisnojoša iemesla neapmeklē izglītības iestādes, lieto dažādas apreibinošas vielas vai pārkāpuši likumu. Savukārt vairāk nekā 36 tūkstošiem jeb katram septītajam bērnam Latvijā ir uzvedības problēmu iestāšanās risks.
Akcijas laikā izgaismojās ļoti daudzi skaudri stāsti, un sabiedrībā zināmi cilvēki dalījās pieredzē par to, kas vai kurš savulaik palīdzējis, lai dzīvē notiktu pozitīvas pārmaiņas. Apmaiņā pret iemīļotām dziesmām cilvēki saziedoja 451 189 tūkstošus eiro. Labdarības maratona noslēgumā rīkotāji arī izplatīja atklātu vēstuli, kurā aicināja bērna tiesības noteikt par vienu no valsts un pašvaldību prioritātēm un piešķirt finansējumu, mainīt sistēmu, nodrošināt agrīnu palīdzību, mentoru un atbalsta personālu.
“Esam snieguši palīdzību, sasnieguši 1000 jauniešus, kas ir, manuprāt, ļoti labs rādītājs un to sniedza 16 biedrības un nodibinājumi. Tās lietas, kas par ziedojumiem tika īstenotas, tās ir dažādas terapijas, mākslas terapijas, mentorings, individuālais mentorings, ilgtošais mentors, kas ilgi veido jaunieša uzskatus par dzīvi un palīdz viņam kaut ko mainīt. Tāpat arī atbalsta grupas, kur grupā jaunieši var risināt savas problēmas, nometnes un arī tāds sociālais atbalsts šeit un tagad, gan pārtika, gan medicīnas apmaksa, gan pajumtes sniegšana,” par sasniegto stāsta "Dod pieci!" ilggadējās sadarbības partneres – labdarības organizācijas "ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta.
Atbildot uz jautājumu, vai ir jūtamas izmaiņas saistībā ar šo riska grupas jauniešu “pamanīšanu”, Rūta Dimanta tik cerīga nebija. Pateicoties akcijai “Dod pieci”, sasniegti 10 procenti riska grupas jauniešu, taču tā ir pavisam neliela daļa; kopumā valsts un pašvaldību darbībā lielas pārmaiņas nav vērojamas.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X