Ar jaunievēlēto domju pirmo sēdi šodien pie mēriem plāno tikt Jelgava un Daugavpils, kā arī Madonas un Saulkrastu novadi. Tādējādi vadība tiks ievēlēta visās 42 pašvaldībās – septiņās valstspilsētās un 35 novados.

Varas maiņa notikusi apmēram trešajā daļā domju, bet pārējās par mēriem ievēlēti līdzšinējie domju priekšsēži, vai arī krēslos atgriezušies tādi, kas iepriekš jau vadījuši domes. Politoloģe Lelde Metla-Rozentāle secina, ka cilvēki pārmaiņās nemaz nav tik ieinteresēti, jo acīmredzot līdzšinējie domes priekšsēži vai pēc pauzes krēslos atgriezušies mēri ir strādājuši gana labi. Otra tendence un reizē negatīvs pārsteigums politoloģei ir tas, ka vairāku pašvaldību iedzīvotājiem nav būtiski vispārpieņemtie morāles un ētikas standarti.

„Daudz kur par mēriem esam gatavi balsot arī vienkārši par tādām spilgtām personībām, iespējams, tas ir saistīts ar atstumtības sajūtu, ka mums liekas, ka nu mums vajag šo te spilgto līderi, kurš tad nu cīnīsies par mūsu interesēm.

Te es domāju Rēzeknē vai Daugavpils, vai Jūrmala. Nu, respektīvi, ka tie cilvēki varbūt ir tādi, kuriem tā pagātne vai tas konteksts, kas ar viņiem saistās, ir tāds neviennozīmīgs, bet tas vēlētājiem neliedz vai neliek apdomāt, viņi tāpat šos šīs partijas un konkrētos personāžus ievēl.”

Aizvadītās mēru vēlēšanas par normālu procesu dēvē politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis.

„Nav notikusi nekāda revolūcija, kas nozīmētu, piemēram, ja visi vecie pašvaldību vadītāji tiktu noslaucīti un ielikti jauni. Tad varētu teikt, ka ir notikusi kaut kāda revolucionāra situācija.

Nevar arī teikt, ka ir stagnācija, jo vesela rinda mēru, ieskaitot tādus, kas ir ilggadēji, ir nomainīti uz jauniem. Tas parāda, ka nav tā, kad, ja tu esi iesēdies, tad tu vari sēdēt tur līdz mūža galam, nedomājot par savu nākotni. Tomēr vienmēr jārūpējas par vēlēšanu rezultātu un saviem vēlētājiem, lai tevi neaizslauka politiskajā opozīcijā. Tā ka kopumā es domāju, ka vēlēšanu rezultātu varētu vērtēt atzinīgi, un es pieņemu, ka arī iedzīvotāji varētu būt apmierināti ar to rezultātu, kādu viņi redz savās pašvaldībās.”

Pēc mēriju ievēlēšanas pie darba ķersies Valsts drošības dienests, kam no šīm vēlēšanām ir jāveic jauns pienākums – domju vadībai jāpiešķir pielaides valsts noslēpumam.

Pašvaldību lietu ministrija ir rosinājusi drošības iestādes ar šo darbu nekavēties. Savukārt eksperti vērtē, ka vairums mēriem paredzama pielaižu saņemšana, savukārt pāris šaubīgajos gadījumos sabiedrībai būšot iespēja uzzināt par pielaides atteikšanas iemesliem. Tur pielaides nedabūjušie varēs procesu apstrīdēt, bet zaudējuma gadījumā nāksies izvēlēt citu domes vadību.