Draiski ironiska un rotaļīga grafiķa Gynt von Kehle izstādē "Brīnišķīgais paradokss"

Draiski ironiska, dzīvepriecīga un rotaļīga ir grafiķa Gynt von Kehle izstāde "Brīnišķīgais paradokss", kas šonedēļ atklāta Mežaparka Lielās estrādes izstāžu zālē.

Gynt von Kehle ir Ginta Ozoliņa pseidonīms, ko viņš izmanto, lai akcentētu savu mākslinieka identitāti. Mākslas akadēmiju viņš pabeidza pirms 20 gadiem, taču mākslas jomu atstāja novārtā un darbojās citās sfērās. Pandēmijas laiks viņu atkal atgrieza pie mākslas, viņš izveidoja savu darbnīcu, kur nu jau aptuveni trīs gadus top viņa serigrāfijas jeb sietspiedes darbi. Tagad viņš tos nodod skatītāju vērtējumam.

Gints Ozoliņš šobrīd ir kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" direktors, savulaik strādājis arī kultūras jomā valsts pārvaldē un darbojies dažādās pozīcijās kino industrijā. Taču mazāk zināms ir fakts, ka pirms 20 gadiem viņš spoži absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu. Pandēmijas laiks viņu atkal atgrieza pie mākslas un kā viņš domā – tagad jau tas ir uz palikšanu.

Rotaļas vai spēles elementi ieraugāmi visos izstādē redzamajos darbos. Tie ir kā no dzīves izgriezti kadri ar visdažādākajiem tēliem, ko bieži vien papildina fantasmagoriskas detaļas. Spēle ir arī amizantie darbu nosaukumi, piemēram, "Sonāte klavesīnam un pāvam četrrocīgi" vai "Četras dāmas saullēktā ar sevišķi lielu gurķi". Spēle ir arī Ginta Ozoliņa mākslinieka pseidonīms "Gynt von Kehle", kas esot atsauce uz savulaik Vācijā nodzīvoto laiku un atlabšanu pēc kādas sevišķi nepatīkamas angīnas pieredzes.

Kā stāsta mākslinieks – darbos redzamie sižeti, tēli un to attiecības bieži vien attīstās darba procesā un it kā paši sāk noteikt, kā tie grib izskatīties un kā saspēlēties. Piemēram, kad tapis darbs ar Vīnes klasiķiem Haidnu un Mocartu pie klavesīna vienā brīdī viņiem pievienojies arī ļoti krāšņs pāvs, veidojot simbolisku stāstu par Rietumu un Austrumu civilizāciju mijiedarbību un dialogu. Savukārt serigrāfijā "Vakariņas gaidot" sievietes un vīrieša tēlus vienā brīdī papildināt vēlējies kāds tēls ar oreolu ap galvu.

Līdzās spēles elementam Ginta Ozoliņa darbos ir arī kas noslēpumains, mīklains un ironisks, bet autors katru skatītāju aicina brīvi ļauties savām sajūtām un tēlu interpretācijām. Kopējā atslēga izstādei ir tās nosakums "Brīnišķīgais paradokss".

Gints Ozoliņš: "Tas ir nosaukums gan manai mākslai, gan arī pasaulei, kurā mēs atrodamies. Jo pasaule – tas ir brīnumainu procesu galarezultāts."

Savulaik diplomdarba vadītājs Mākslas akadēmijā Gintam Ozoliņam bija Jānis Murovskis, viņš atzīst – ir pārsteigts par Ginta tik pārliecinošo atgriešanos.

Grafiķa Gynt von Kehle izstāde "Brīnišķīgais paradokss" Mežaparka Lielās estrādes izstāžu zālē skatāma līdz 23.maijam.