Drūpošā Daugavgrīvas cietokšņa liktenis joprojām nav skaidrs

Kad Rīgā atjaunos drūpošo 400 gadus seno Daugavgrīvas cietoksni? Tas joprojām nav zināms. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa saglabāšanas un attīstības koncepciju ir sagatavojusi jau pirms gada, bet atbildīgā Kultūras ministrija joprojām nav atbildējusi, vai ideja ir vai nav derīga.

Ministrijā aizbildinās, ka izskata vēl citus priekšlikumus, kā varētu attīstīt Latvijā nozīmīgāko un līdz mūsdienām vislabāk saglabāto 17. gadsimta militārās celtniecības pieminekli. Tikmēr Rīgas dome šajās sarunās pagaidām stāv mālā.

Rīgā Daugavas kreisajā krastā vairāk nekā 20 hektārus lielo zviedru laikos būvēto Daugavgrīvas cietoksni jau vairāk nekā deviņus gadus uztur biedrība „Bolderājas grupa”. Tās valdes locekle Sandra Jakušonoka stāsta, ka cietoksni nedēļas nogalēs, kad tas ir atvērts, apmeklē ļoti daudz cilvēku. Rudenī brīvdienās te viesojoties pat vairāki simti cilvēku. Bet gada laikā interesentu skaits esot mērāms jau daudzos tūkstošos.

Tiesa apmeklētājiem jābūt uzmanīgiem – vēsturiskais mantojums drūp un vietām jāskatās zem kājām, lai nepakluptu aiz nelīdzenās grīdas.

Padomju laikos cietoksnī bija izvietotas PSRS Baltijas kara flotes vienības, kas tur atradās līdz Krievijas karaspēka izvešanai no Latvijas. Pēcāk apkārtni kontrolēja nacionālie bruņotie spēki, bet 1999. gadā vēsturisko vietu nolēma privatizēt. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekli iznomāja uzņēmums „Aumeisteru muiža”, ar kuru valsts noslēdza līgumu uz 49 gadiem. Tiesa jau 2013. gadā līgumu izbeidza, jo nomnieks nosacījumus nepildīja. Kopš tā laika cietoksni apsaimnieko uzņēmums „Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor”, kas ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā.