Latvija var "lepoties" ar vienu no augstākajiem alkohola patēriņa rādītājiem Eiropā. Savukārt Dienvideiropas valstis, ierasti pazīstamas ar savu vīna dzeršanas kultūru, var lepoties ar salīdzinoši zemākiem rādītājiem. Bet vai šī reģiona valstīs pastāv problēmas ar dzeršanu? Un kā to ir veicinājusi pandēmija, globalizācija un valstu attīstība?

Nesen sarunā ar Latvijas Radio Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols, komentējot izmaiņas Alkoholisko dzērienu aprites likumā no 1. augusta, pauda viedokli, ka minētie pasākumi neietekmēs nozares apgrozījumu. Vītola vērtējumā politikas veidotājiem būtu jāmeklē risinājumi pārdzeršanās problēmai Latvijā, par piemēru nosaucot vienu no Dienvideiropas valstīm.

Kāda patiesībā ir situācija ar alkohola patēriņu Dienvideiropā? Jāsaka, ka pēdējie pieejamie salīdzinošie dati par visām reģiona valstīm ir pieejami par 2019. vai 2020. gadu. Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka 2020. gadā alkohola patēriņš cilvēku grupā no 15 gadiem Latvijā ir 12,6 litri uz cilvēku, savukārt Itālijā tie ir tikai 6,6 litri. Tomēr Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dati liecina, ka 2019. gadā Itālijā alkohola patēriņš bija 7,7 litri uz cilvēku.

Kopumā, raugoties uz šīm datu kopām, Eiropas valstu saraksta augšgalā ir vairākas Ziemeļu un Viduseiropas valstis. Minētajā sarakstā augstāk esošās Dienvideiropas valstis – Rumānija un Bulgārija – pēc 2019./2020. gada datiem atšķiras nebūtiski, bet cilvēki tur vidēji patērē 10-11 litrus alkohola. Nākamā reģiona valsts – Portugāle – uzrāda patēriņa līmeni virs 10 litriem. Savukārt visvairāk ar mēru dzer Ziemeļmaķedonijā, Albānijā un Grieķijā – vidēji 4 līdz 6 litru uz cilvēku robežās.

Tiesa, Pasaules Veselības organizācijas dati arī parāda, ka pirmajā Covid-19 pandēmijas gadā Dienvideiropas valstīs bija vērojams alkohola patēriņa kritums.