Eiropas līderi bažīgi par Īlona Maska centieniem ietekmēt Eiropas politiskos procesus

Vai miljardieris un sociālo mediju platformas "X" īpašnieks Īlons Masks cenšas ietekmēt Eiropas politiskos procesus? Šāds jautājums pēdējās dienās izskanējis vairāku Eiropas valstu politisko līderu diskusijās, tajā skaitā Francijas, Norvēģijas, Lielbritānijas un Vācijas. Šādas bažas raisījis Maska atbalsts Vācijas galēji labējai populistiskajai partijai "Alternatīva Vācijai" (AfD) laikā, kad līdz Bundestāga vēlēšanām atlicis vien pusotrs mēnesis – tās notiks 23. februārī. Turklāt jau 9.janvārī platformā "X" notiks Maska organizēta tiešsaistes saruna ar "Alternatīva Vācijai" līdzpriekšsēdētāju Alisi Veideli.

Pirmo pārsteiguma vilni aptuveni pirms divām nedēļām izraisīja Maska viedokļraksts Vācijas izdevumam "Welt am Sonntag". Tajā Masks atklāti pauda atbalstu galēji labējai, eiroskeptiskajai partijai "Alternatīva Vācijai" (jeb AfD), apgalvojot, ka "Vācija ir uz ekonomikas un kultūras sabrukuma robežas" un tikai šī partija varot to glābt.

Raksts izraisīja plašu rezonansi, un drīz pēc tā publicēšanas no amata atkāpās izdevuma viedokļu sadaļas redaktore.

Iespējams, ka Maska atbalsts AfD partijai bija mazāks pārsteigums tiem, kas seko viņa aktivitātēm sociālajos medijos. Vēl pirms raksta publicēšanas Masks platformā "X" dalījās ar ierakstiem, kuros viņš AfD dēvēja par Vācijas "pēdējo cerību". Tuvojoties vēlēšanām, šķiet, ka Maska atbalsts AfD partijai turpina tikai pieaugt, jo jau ceturtdien, 9. janvārī, viņš vietnē "X" vadīs tiešsaistes sarunu ar "Alternatīva Vācijai" līdzpriekšsēdētāju Alisi Veideli.

Kopš 2021. gada Vācijas izlūkdienests šo partiju ir klasificējis kā iespējamu ekstrēmistu organizāciju. Pagājušā gada maijā Vācijas tiesa lēma paturēt spēkā izlūkdienesta vērtējumu, ļaujot turpināt uzraudzīt partijas aktivitātes. Tiesa savu lēmumu pamatoja ar aizdomām, ka ievērojama daļa partijas biedru atbalsta sabiedrības segregāciju jeb ideju par "divu līmeņu" sabiedrību, kurā "etniskiem vāciešiem" tiktu piešķirtas lielākas tiesības nekā cilvēkiem, kuri ir imigrējuši uz Vāciju vai kuru priekšteči ir no ārvalstīm, pat ja viņi ir pilntiesīgi Vācijas pilsoņi.

Šāda prakse būtu pretrunā ar Vācijas konstitūciju, kas garantē vienlīdzību un aizliedz diskrimināciju pēc izcelsmes vai tautības.