Eiropas Savienība (ES) ir apņēmusies līdz 2027. gadam pilnībā izbeigt fosilo energoresursu importu no Krievijas. Tomēr vārdi nesaskan ar darbiem, jo pērn ES iepirka no Krievijas rekordlielu daudzumu sašķidrinātās dabasgāzes, tādējādi nodrošinot Krievijai finansējumu karam Ukrainā. Neraugoties uz vairāku bloka dalībvalstu aicinājumu aizliegt sašķidrinātās dabasgāzes importu no Krievijas, agresorvalstī ražoto sašķidrināto dabasgāzi nepakļaus ES sankcijām.

Kopš 2022. gada ES ir ievērojami samazinājusi savu atkarību no Krievijas fosilajiem energoresursiem, ko Kremlis izmantoja kā politiskā ietekmes instrumentu. Eiropa ir lielā mērā ir atteikusies no Krievijas akmeņoglēm, naftas un dabasgāzes, ko piegādā pa cauruļvadiem. Tikai atsevišķas dalībvalstis, piemēram, Ungārija un Slovākija joprojām ir atkarīgas no Krievijas energoresursiem.

Lai gan ES ir izdarījusi daudz, lai nokāptu no Krievijas gāzes adatas, joprojām Krievijas gāze atrod ceļu uz Eiropu. Ja kādreiz tas notika pārsvarā pa cauruļvadiem, tad tagad ievērojamu daudzumu Krievijas gāzes piegādā sašķidrinātā veidā ar kuģiem.

2024. gadā Eiropa no Krievijas importēja 49,5 miljardus kubikmetru dabasgāzes pa cauruļvadiem un vēl 24,2 miljardus kubikmetru sašķidrinātās dabasgāzes, liecina uzņēmuma „Rystad Energy” aplēses. Tas bija par 14% vairāk nekā 2023. gadā. Tik lielu Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes apjomu Eiropa iepirka pirmo reizi. Savukārt domnīca „Enerģijas un tīra gaisa pētniecības centrs” aprēķinājusi, ka ar sašķidrinātās dabasgāzes pārdošanu Eiropai Krievija pērn nopelnīja vairāk nekā 7,3 miljardus eiro.

Visvairāk Krievijas sašķidrināto dabasgāzi importēja Francija, Spānija un Beļģija. Taču liela daļa no šo valstu importētās Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes pēc tam pa cauruļvadiem vai jūru nonāca Vācijā. Eiropas lielākā ekonomika 2024. gadā importēja par 500% vairāk Krievijas sašķidrināto dabasgāzi, nekā 2023. gadā.