Viens no galvenajiem secinājumiem jaunākajos datos par valsts iekšzemes kopprodukta pieauguma tempiem ir, ka cenu kāpums ir kļuvis mērenāks nekā algu pielikumi. Tas savukārt nozīmē, ka iedzīvotāju pirktspējai gan teorētiski, gan praktiski būtu jāpieaug. Kamēr valsts iestāžu analītiķi gada beigu daļā prognozē ekonomikas izaugsmi, uzņēmējos vērojama piesardzība – daudz naudas aiziet kāpinātajās algās, investīcijas sarūk, bet aug bažas, vai nākotnē vispār būs, kas strādā.

"Situācija ekonomikā pamazām sāk uzlaboties" - tāds piesardzīgs optimisms redzams Ekonomikas ministrijas vērtējumā par Centrālās statistikas pārvaldes datiem, kas atklāj – iekšzemes kopprodukts šogad otrajā ceturksnī ir audzis par pusprocentpunktu, kas nav daudz, bet ir labāk par situāciju gada sākumā. Finanšu ministrija savā analīzē dod cerību, ka straujāka ekonomikas izaugsme gaidāma gada otrajā pusē, bet pašlaik, kā atzīst ierēdņi, biznesa nozaru attīstība ir vāja, un nelielo izaugsmi rada vien sabiedriskais sektors. Ministriju analītiķi vērtē, ka algas turpina kāpt, turklāt pieauguma tempi esot straujāki par cenu kāpumu. To rāda dati. Bet ko saka iedzīvotāji, kam Latvijas Radio pie kāda lauku veikaliņa Dienvidkurzemes novadā pierobežā vaicāja, vai pēdējā laikā var atļauties nopirkt vairāk?

„Nē, nē, nevaru atļauties. Tie pieci eiro jau nekas nav, ka pieaug. Bet vispār jau vajag [celt] tās algas. Zinu, kā ir jaunajiem – nav jau tā darba, tāda riktīga darba, ka ir jāiet strādāt! Tagad labi, ka tev ir ko uzģērbt – no seniem laikiem. Ēst jau arī ir ko, kafiju nopirkt var – arī labi.”

„Es esmu no Īrijas, un Īrijā cenas ļoti kāpj, bet algas nekāpj. Nu, kāpj, bet ļoti, ļoti maz. Diezgan pagrūti, godīgi sakot. Atceros, pirms desmit gadiem varēja ar 20 eiro ieiet kaut kādā „Lidlā”, un tu nedēļai biji „paiku” nodrošinājis. Tagad tas nav iespējams, tagad – kā ieej veikalā, tā aiziet simtnieks. Bet algas nav tā cēlušās.”

„Nu, inflācija aug, ko tur var pateikt, algas neko daudz nepalielinās. [Kā jūsu paša situācija?] Nu, nezinu, jāpelna vairāk, nav citu variantu – vairāk jāstrādā. [Alga jums pēdējā gada laikā ir augusi?] Jā. Ja nebūs nekādas krīzes, teorētiski vajadzētu kļūt labāk.”

Teorētiski labāku dzīvi sola arī banku ekonomisti. Lai gan jāteic, ka šis ir gadījums, kad statistikas datus var interpretēt atkarībā no vērtētāja gribas. Tā, piemēram, „SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis pauž, ka, citēju, „tuneļa galā jau vīd gaisma”. Bankas „Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš ir skeptiskāks un uzsver, ka „izaugsme Latvijas ekonomikā šogad būs zemāka, nekā iepriekš prognozēts”. Savukārt „Luminor” bankas ekonomists Pēteris Strautiņš ierastajā tēlainībā secina, ka „stāvam uz vietas, bet ne aizas malā”. Viņš vērtē, ka algu fonds ir strauji audzis, taču uzņēmējdarbības peļņa samazinās.