Diskusijas par Francijas kodolieroču atturēšanas spēku darbības paplašināšanu Eiropā jau ir sākušās, un Krievijas draudu ēnā tās ir svarīgas. To intervijā Latvijas Radio Tallinā šomēnes notikušajā Lennarta Meri konferencē sacīja Kamils Grands, domnīcas „Eiropas ārlietu padome” politikas līdzstrādnieks.

Aizsardzības un drošības politikas eksperta skatījumā Eiropai savas drošības uzlabošanai ir nepieciešams ievērojami paātrināt ražošanas jaudas aizsardzības nozarē, jo Eiropa joprojām šajā ziņā ir vien pusceļā.

Kā jūs vērtējat līdz šim izziņotos Eiropas Savienības plānus par aizsardzības stiprināšanu un militārās kapacitātes palielināšanu? Vai plāni un tam paredzētais finansējums ir pietiekami ambiciozi?

Kamils Grands: Eiropas Savienība kopš pilna apmēra iebrukuma Ukrainā sākuma aizsardzības jomā ir patiešām pagriezusi stūri. Mēs esam redzējuši, kā Eiropas Savienība apmāca Ukrainas karavīrus, iegulda līdzekļus aizsardzības spējās un sadarbojas ar dalībvalstīm, lai stiprinātu kolektīvo aizsardzību un uzlabotu attiecības ar NATO. Tās visas ir labas ziņas. Un aizsardzības komisāra un kosmosa komisāra Kubiļa iecelšana amatā arī ir ļoti svarīgs notikums.

Neskatoties uz visu iepriekš minēto, martā pieņemtā Baltā grāmata par aizsardzību piedāvā labu ceļvedi Eiropas Savienības nākotnei šajā jomā. Tomēr es teiktu, ka ir divi jautājumi, kas jāatrisina. Viens no tiem ir nauda, jo pagaidām Eiropas Savienība piedāvā dalībvalstīm nelielu fiskālu brīvību un aizdevumus. Domāju, ka būtu labi, ja Eiropas Savienība arī piedāvātu reālu naudu iepirkumu veicināšanai, lai dalībvalstis varētu patiešām strādāt pie jaunām spējām. Un, otrkārt, mums ir jāturpina precizēt aizsardzības portfeļa pārvaldība. Starp starpvaldību procesiem, kuros Eiropas Komisijai ir jāatrod labi veidi, kā sadarboties ar dalībvalstīm, jo galvenā atbildība paliks dalībvalstu ziņā. Taču tā ir joma, kas ir vēl jāuzlabo.