Pēdējos 30 gados Eiropā reģistrēts ap 200 jaunu pretvēža zāļu, taču Latvijā pieejamība inovatīviem un efektīviem medikamentiem ir visvājākā, liecina salīdzinoša pētījuma rezultāti. Tiesa, iegūt pilnīgu ainu kavējis tas, ka Latvijas Vēža reģistrā nav publiski pieejamu datu par piecu gadu dzīvildzi pēc terapijas – tas ir viens no pamatlielumiem, pēc kura mēra vēža ārstēšanas efektivitāti un veido arī valsts politiku onkoloģiskās aprūpes jomā. Par šo un citiem trūkumiem ar pētījuma autoru, Zviedrijas Veselības ekonomikas institūta pētniecības direktoru un starptautiski atzītu vēža politikas ekspertu Tomasu Hofmaršeru sarunājās Zane Eniņa.

Kāpēc jūs īpaši interesē vai arī tas ir jūsu uzdevums pētīt vēža ārstēšanu tieši Latvijā?

Tomass Hofmaršers: Patiesībā es šobrīd esmu lielā Eiropas tūrē. Jau esmu bijis Horvātijā, tagad esmu Latvijā, pēc tam būšu Portugālē, lai iepazīstinātu dažādas valstis, dažādas ieinteresētās personas, veselības ministrus, valsts amatpersonas katrā valstī ar mūsu secinājumiem.

Un kas jums sakāms par Latviju? Kāda ir mūsu situācija?

Tomass Hofmaršers: Runājot par Latviju, man šķiet, ka ir vērojamas dažas pozitīvas attīstības tendences, taču ir arī daudz izaicinājumu.

Ja runājam par problēmām, tad viena konkrēta tēma, ko mēs aplūkojām ziņojumā, bija piekļuve jaunām pretvēža zālēm. Mēs zinām, ka kopš 1995. gada Eiropas Zāļu aģentūra ir apstiprinājusi gandrīz 200 jaunu pretvēža medikamentu. Jautājums, cik no šīm 200 jaunajām zālēm ir pieejamas pacientiem Latvijā? Mēs redzam, ka šeit pacientiem ir pieejama tikai neliela daļa. Tas sākas no brīža, kad Veselības ministrija vai citas kompetentās iestādes pieņem lēmumus par medikamentu kompensāciju. Tās izlemj, vai maksās par jaunajām zālēm. Jā vai nē?

Ziņojumā arī apskatījām, vai jaunās zāles tiek izrakstītas un vai patiešām nonāk pie pacienta. Šajā jomā redzam, ka Latvijā diemžēl ir viszemākais jauno zāļu patēriņš citu valstu vidū.