Eksports uz Krieviju turpina sarukt, tomēr tas ir rekordaugsts

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā eksports uz Krieviju gājis mazumā. Arī Krievijas ieguldītāju skaits ir sarucis. Tomēr 2025. gada septembris atšķiras – pret iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi eksports uz Krieviju tajā palielinājies – to rāda oficiālie statistikas dati. Uz Krieviju joprojām tiek eksportēti medikamenti, alkoholiskie dzērieni un apģērbi. Visticamāk, nozīmīga daļa ir preču reeksports.

Kopumā šā gada pirmajos desmit mēnešos uz Krieviju eksportētas preces par 733 miljoniem eiro. Tas ir mazāk, nekā pērn, kad eksporta kopvērtība bija 790 miljoni.

Detalizēti statistikas dati par ārējo tirdzniecību oktobrī gaidāmi pēc nedēļas, bet redzams, ka septembrī eksports uz Krieviju tomēr ir palielinājies. Lielākā eksporta vērtība bija tādās nozarēs kā vairumtirdzniecība, uzglabāšana, noliktavu saimniecība un transporta atbalsta pakalpojumi. Krievijā tiek realizēti tekstilizstrādājumi, alkoholiskie dzērieni, arī medikamenti.

Ekonomikas ministrijas (EM) mājaslapā publicētais eksportētāju saraksts liecina, ka uz Krieviju eksportē arī zāļu ražotājs „Grindeks”. Uzņēmuma īpašnieks Kirovs Lipmans skaidro, ka eksports samazinās.

Arī zāļu ražotājs „Olpha”, kas vairāk pazīstams ar iepriekšējo nosaukumu „Olainfarm”, ir eksportētāju sarakstā. Tajā atrodas arī veļas ražotājs „Lauma Lingerie”. Uz „Latvijas Radio” rakstiskiem jautājumiem par tirdzniecību ar Krieviju abi uzņēmumi neatbildēja.

Lai arī statistikas datos uzrādās tekstila eksports, Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas vadītājs Guntis Strazds jau norādījis, ka tas varētu būt galvenokārt reeksports.

Ekonomikas ministrijā skaidro, - kopumā tirdzniecības sakari ar Krieviju pēc 2022.gada ir būtiski sarukuši. Īpaši imports - dabasgāze, minerālmēsli, metāls. Arī eksportam kopumā ir lejupejoša tendence. Lai arī šā gada septembrī eksports ir nedaudz audzis, taču tas bijis par 12,8% jeb 12 miljoniem eiro mazāks nekā augustā.

Ekonomikas ministrijā norāda – divarpus gadu laikā eksportējošo uzņēmumu skaits uz Krieviju ir samazinājies no nepilniem četriem simtiem līdz 128. Vēl būtiskāk šajā laikā sarucis importējošo uzņēmumu skaits – vairāk nekā sešas reizes.

Te gan jāuzsver, ka Latvijā joprojām darbojas uzņēmumi, kuru kapitāldaļas pieder agresorvalstu piederīgajiem. „Lursoft” apkopotā informācija liecina, ka Latvijā pašlaik darbojas 2764 uzņēmumi ar Krievijas kapitālu. To skaits gan samazinās, stāsta „Lursoft” vadītājs Ainārs Brūvelis.

Viņš gan vērš uzmanību uz citu tendenci, kas novērojama pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Proti, īpašnieki jeb patiesā labuma guvēji strauji mainījuši savu valstspiederību.

Tas liek uzdot pamatotu jautājumu, vai persona, kura ir mainījusi valsts piederību, ir joprojām Krievijas pilsonis vai uzskatāms par citas valsts pilsoni un attiecīgi – kuras valsts investīcijas ir ieguldītas Latvijā. Brūvelis uzskata, ka jābūt precīzākai patiesā labuma guvēju definīcijai un uzskaites principam, bet tas jau esot politiķu ziņā.