Faktu pārbaude: Eiropā cilvēki pensijā neiet agrāk nekā citviet pasaulē

Eiropas sabiedrība noveco – arvien vairāk cilvēku sasniedz pensijas vecumu, kamēr strādājošo skaits samazinās, radot jautājumus par to, vai un kā valstu ekonomikas spēj pielāgoties šīm demogrāfiskajām izmaiņām. Šīs bažas pastiprina arī dezinformācija par pensiju jautājumiem. Jaunākais "Euranet" faktu pārbaudes projekts pētījis sabiedrībā dzirdamos pārmetumus un maldīgos uzskatus par Eiropas valstu pensiju sistēmām. 

Viens no pārmetumiem, ko pētījis "Euranet", skar pieņēmumu, ka Eiropā cilvēki pensionējas agrāk nekā citviet pasaulē, kas, ņemot vērā novecojošo sabiedrību, rada papildu slogu valstu ekonomikām un apdraudēt pensiju sistēmu ilgtspēju. Tomēr, kā secinājis "Euranet", šis apgalvojums neatbilst faktiem –

Eiropā cilvēki pensijā neiet agrāk nekā citviet pasaulē. 

Ja lūkojamies uz vidējo vecumu, kad cilvēki saņem savu pirmo pensiju (tātad faktiskais, ne oficiālais pensijas saņemšanas vecums), "Eurostat" dati rāda – lai gan dalībvalstīs tas ievērojami atšķiras (no 58,3 gadiem Slovēnijā līdz 65,7 gadiem Dānijā), vidēji Eiropas Savienībā (ES) 2023. gadā tas bija 61,3 gadi. Latvijā šis rādītājs bija nedaudz zem Eiropas Savienības vidējā līmeņa – 61,2 gadi. Turklāt pēdējās desmitgades laikā ES vidējais pensionēšanās vecums ir pieaudzis: 2012. gadā tas bija 59,2 gadi, kas liecina par tendenci pensijā doties arvien vēlāk. 

Ja salīdzinām Eiropu ar citām pasaules valstīm, redzams, ka tā nebūt neizceļas ar īpaši zemu pensionēšanās vecumu. Kā norādīts "Nasdaq" 2023. gada ziņojumā, uz ko atsaucies "Euranet" pētījums, deviņas no desmit valstīm, kur iedzīvotāji visātrāk devās pensijā, atrodas ārpus Eiropas. Vairākās valstīs, tostarp Indonēzijā, Indijā, Saūda Arābijā, Ķīnā, Krievijā un Dienvidāfrikā, pensionēšanās vecums bija 60 gadi vai pat zemāks. 

Tāpat jāuzsver, ka došanās pensijā ne vienmēr nozīmē, ka cilvēki pilnībā pārtrauc savas darba gaitas. Saskaņā ar "Eurostat" 2023. gada datiem, Eiropas Savienībā aptuveni 13 % pensionāru turpināja strādāt arī pēc pirmās pensijas saņemšanas, taču atsevišķās valstīs šis rādītājs bija ievērojami augstāks. Vislielākais strādājošo pensionāru īpatsvars bija vērojams tieši Baltijas valstīs – Igaunijā tas sasniedza 54,9 %, Latvijā 44,2 %, bet Lietuvā 43,7 %.