Aleksandra Čaka dzejas un personības iedvesmota izstāde "Liepas…" tikko sākusi ceļu pie skatītājiem Čaka muzejā. Tās autore ir šī gada jubilāre – fotomāksliniece Guna Oškalna-Vējiņa.

Čaks ir viena no viņas lielajām mīlestībām kopš bērnības, kad mazajai Gunai viņa dzeju priekšā lasīja mamma. 2011.gadā Guna Oškalna-Vējiņa izveidoja pirmo Čakam veltīto izstādi "Mīlestības logi". Pēc tam sekoja vēl vairākas izstādes, kurās autore ļoti personiski atspoguļoja savas sajūtas par iemīļoto dzejnieku un viņa daiļradi. Tikko vaļā vērtā izstāde

"Liepas…" ir sestā viņas Čakam veltītā izstāde, un ar to fotomāksliniece uzsāk savu jubilejas gadu.

Guna Oškalna-Vējiņa stāsta, ka pirmais impulss izstādei bija kāda liepa Vecrīgā, kas pavasarī tik tikko bija sākusi plaukt un apbūra ar savu maigo zaļumu. Tūlīt pat ausīs sāka skanēt labi zināmā dziesma, un - kā saka Guna – bija pilnīgi skaidrs, ka viņas ceļš jau atkal ved pie Čaka. Tad arī tapa pirmā tēmai veltītā fotogrāfija ar liepas lapu un skudriņu.

Šo un arī citas Čaka daiļrades un personības iedvesmotās izstādes fotomāksliniece pati raksturo kā sadarbību ar Čaku. It kā viņi ietu divatā pa Rīgu, viņa klausītos, ko dzejnieks viņai stāsta un sekotu tam, ko viņš viņai norāda.

Rīgas liepas izstādes darbos redzamas no agra pavasara līdz pēdējai lapai kokā vēlā rudenī un koši dzeltenu lapu birumam ūdenī, kas veido izteiksmīgu saspēli ar ūdens virsmu.

Par to, kuras Rīgas liepas Čaks apdzied savā slavenajā dzejolī, ir vairākas versijas, bet – kopumā Čakam ar liepām ir ciešas attiecības jau kopš agras bērnības. Šai saistībā Čaka muzeja vadītāja Antra Medne izceļ stāstu no dzejnieka agras bērnības, kad viņš vēl ar ģimeni dzīvoja Ģertrūdes ielā un ar liepu lapām mēģināja ārstēt kaimiņu meiteni Zentu, kura pagalmā, kapelējot pa malkas kaudzi, bija sasitusies un kurai visas malas sāpēja.

Gunas Oškalnas-Vējiņas jubilejas izstāde "Liepas…" Čaka muzejā apskatāma līdz aprīļa nogalei.