Gints Grinbergs savos darbos spridzekļus pārvērš par ziediem, ļauno – par skaisto

Savos darbos viņš spridzekļus pārvērš par ziediem, ļauno – par skaisto un labo – tā var raksturot diasporas tēlnieka Ginta Grinberga mākslu. Tēlnieks ir latviešu kara bēgļu pēctecis, dzimis Bostonā, bet kopš bērnības audzināts latviskā garā un pats to uzskata par ļoti lielu vērtību.

Arī viņa tēlniecības darbos ir daudz atsauču uz latvisko identitāti, kaut arī viņš tajos runā par vispārcilvēciskām tēmām. Nopietnība darbos mijas ar humora dzirksti un dzīvespriecīgu intonāciju. To visu varēs ieraudzīt Ginta Grinberga personālizstādē ”Pārdzimšana”, ko 12. jūnijā atklās Ojāra Vācieša muzejā.

Izstādes nosaukums ”Pārdzimšana” gan tiešā, gan pārnestā nozīmē ļoti precīzi atklāj Ginta Grinberga mākslas būtību. Viņa skulptūras top no dažādiem savu laiku nokalpojušiem dzelzs priekšmetiem jeb dzelzs atradeņiem, kā viņš pats tos sauc. No metāllūžņiem tēlnieks izceļ zobratus, naglas, lāpstas, šķēres, stieņus un citus dzelžus, pārkaļ tos un rada globusus, zvaigznes, saktas, laivas, ziedus un dzīvniekus.

Pārdzimšana tā ir arī tādēļ, ka mākslā iekausējas arī viņa dzimtas liktenis, viņa latviskās saknes, jo kopš bērnības viņš audzis ar savu vecvecāku stāstiem par Latviju, ko viņi bija spiesti pamest Otrā Pasaules kara beigās.

Šai saistībā dziļa simboliska nozīme ir pakavam, ko Gints mēdz izmantot savos darbos. Jo viņa tēvs Kārlis, kurš tolaik vēl bija bērns, visu mūžu nevarēja aizmirst sava mīļā zirga acu skatienu, kas pavadīja ģimeni, kad tā devās prom no savas sētas Vidzemē.

Bībeles citāts par zobenu pārkalšanu lemešos nāk prātā, aplūkojot skulptūras ”Miera ziedi”, tajos nāvējoši spridzekļi pārtapuši savā pretstatā – skulpturālos, skaistumu apliecinošos ziedos:

Ginta Grinberga darbus raksturo tīras līnijas, ar kurām viņš panāk kustības un dinamikas iespaidu, darbi veido ļoti interesantu saspēli ar savām ēnām uz sienas. Atraktīva un amizanta ir skulptūra, kas saucas ”Mīlas pāris”

Kādēļ viņu tik ļoti saista darbs ar dzelzs atradeņiem, Gints atbildi meklē bērnībā, kad mamma viņu aizveda uz muzeju Ņujorkā, kur Gintu tolaik ārkārtīgi sajūsmināja slavenā tēlnieka Aleksandra Kaldera kinētiskā skulptūra, ko viņš bija ļoti meistarīgi izveidojis no visparastākajiem materiāliem. Bet ietekme noteikti esot arī latviskajām saknēm.

Kā saka izstādes kuratore Dace Micāne-Zālīte – Ginta Grinberga darbiem raksturīga aktīva attieksme pret pasauli, vēlme to harmonizēt un padarīt labāku.

Ginta Grinberga skulptūru izstāde ”Pārdzimšana” skatāma Ojāra Vācieša muzejā.