Grīņu dabas rezervātu jeb, kā toreiz teica, – dabas pieminekli – izveidoja 1936. gadā. Tas sargā īpatnēju slapjo meža augšanas apstākļu tipu – grīni – un necilo augu – grīņa sārteni. Tomēr to labklājībai ne visur rezervātā ir piemēroti apstākļi. Lai tos radītu, piemēram, ar stādītajiem nabadzīgajiem mežiem apaugušās teritorijās Dabas aizsardzības pārvalde plāno realizēt īpaši aizsargājamo biotopa atjaunošanas projektu.
Dabas aizsardzības pārvaldes sugu un biotopu eksperts Jānis Saulītis interesentiem rāda karti, kur redzami Grīņu rezervātā atrastie īpaši aizsargājamie biotopi. Visvairāk to ir rezervāta vidusdaļā, kur pirms 90 gadiem sāka veidoties Grīņu rezervāts. Savukārt izzinošā semināra dalībnieki atrodas tajā daļā, kuru rezervātam pievienoja padomju gados, un var tikai nojaust, kā te varēja izskatīties iepriekš, pirms sākās padomju saimniekošana.
"Ja apskatās, kā ir bijis, tad viss liekas kā liels mežs, bet 1946. gada padomju topogrāfiskā karte rāda vecās mājvietas, un šīs mājas ir bijušas ļoti daudz. Šī teritorija ir bijusi klaja, atklāta. Iespējams, ar kaut kādiem koku puduriem apaugusi, bet pārsvarā atklāta," stāsta Saulītis.
Tieši šo vietu slapjo virsāju atjaunošanai dabas aizsargi izvēlējušies, jo izpētes laikā šeit fiksēts visvairāk grīņa sārteņu. Grīņa sārtene ir ēriku dzimtas augs, kas aug pārmitros, skrajos priežu mežos un to laucēs piejūrā uz nabadzīgas smilts vai seklas kūdras augsnēm.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
LSM.LV / Vide un dzīvnieki
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X